Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns augstu novērtēja Pētersones darbību, kā piemēru minot gadījumu ar restorānu "Gan Bei", kas jau pērn bija trešais lielākais nozares dalībnieks pēc darbinieku algām. "Tas ir rezultāts cīņai ar ēnu ekonomiku," piebilda Greiškalns.
Viņa ieskatā, patlaban notiekošais VID izskatās pēc iekšējās cīņas, kas kaut kādā veidā noteikti ietekmēs nākamo sadarbību ar VID, kas līdz šim uzņēmēju organizācijām bija izveidojusies ļoti pozitīva. "Cerams, ka pēc galvas nomaiņas rumpis turpinās kustēties pareizajā virzienā un sadarbība veidosies. Var tikai vēlēt jaunajam vadītājam turpināt labi iesāktos darbus," piebilda Greiškalns.
Savukārt konsultāciju un auditorkompānijas "EY" valdes loceklis Andris Lauciņš uzsvēra, ka spēcīgs VID ir visu interesēs.
"Tīši vai netīši, gribot vai negribot mēģināt VID kaut kā graut ir ļoti slikti. Tad, kad Pētersone sāka reformas, viena no pirmajām lietām, kas iekrita man atmiņā, bija diskusija par to, ka reformām ir politiskais atbalsts. Acīmredzot pirms tam politiskā atbalsta īsti nav bijis. Mums būtu jācer, ja VID vadītāja amatā tiks iecelts cilvēks, kas būs gatavs turpināt reformas, uzlabot un iztīrīt VID no tām aizdomīgajām lietām, kas dienestā varētu būt bijušas, lai būtu ne tikai politiskais atbalsts, bet arī spēja kaut kā pasargāt šo cilvēku," uzsvēra Lauciņš.
Viņš ir pārliecināts, ka jaunais VID vadītājs nebūs spēcīgs, ja viņam būs bail, ka politiskais atbalsts ir šķietams, bet tajā brīdī, kad "brauks virsū vilciens, viņu tā arī tur atstās". "Šis reālais atbalsts cilvēkam, kas tika sagrauts, bija tas, kas, manuprāt, iztrūka pēdējo nedēļu procesā," piebilda "EY" pārstāvis.
Investīciju un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis pauda pārliecību - ja ar Pētersones atkāpšanos varētu atrisināt ēnu ekonomikas problēmas, varētu aicināt vēl kādu atkāpties.
"Laimes lāča ierašanās neatrisina problēmas, bet aizkrāsns pašiem ir jātīra, gaisma tur ir jāielaiž utt. VID, kas strādā četrreiz neefektīvāk nekā Igaunijā, jo viņiem ir vairāk cilvēku uz iekasēto nodokļu apmēru, notiekošie procesi vairumu uzņēmēju nepārliecina, ka izmaiņas varētu radīt kaut ko pozitīvu. Nav skaidrs, ka šis process būtu caurspīdīgs. Drīzāk ir viedoklis, ka notiek cīņa starp dažādām grupām, kas gribētu nodarboties ar soda naudu atlaišanu vai informācijas izspiegošanu, kā varētu palīdzēt kādiem rentes iekasētājiem. Diemžēl nākas skatīties ar aizdomām uz šo procesu," pauda Rungainis.
Kā ziņots, līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu un savus pienākumus šajā amatā pildīs līdz 27. jūnijam.
Savukārt Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
