Absolūti lielākā daļa (94%) aptaujāto cilvēku norādījuši, ka šobrīd par lielākajiem draudiem Latvijas iedzīvotājiem ir uzskatāmas zemas algas, darba vietu trūkumus un nepietiekamas sociālās garantijas. Tāpat 84% aptaujāto norādījuši, ka draudus Latvijai rada zema dzimstība un demogrāfiskā situācija kopumā.
Par lielu apdraudējumu valstij iedzīvotāji uzskata arī problēmas veselības aprūpes sistēmā (76%), korupciju (76%), noziedzības līmeni (58%), sabiedrības integrācijas problēmas (49%), Krievijas īstenoto politiku (48%) un nelatviešu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā (36%).
Pētījuma autori norāda, ka draudu uztveres ziņā latviski runājošo un krievvalodīgo uzskati atšķiras vienīgi attiecībā uz ārpolitiku un sabiedrības integrāciju. Visos citos jautājumos starp latviski un krieviski runājošajiem nav gandrīz nekādu atšķirību. Būtiskas atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem pastāv, vērtējot Krievijas politiku kā draudu Latvijai - 64% latviski runājošo uzskata, ka Krievija ir drauds, bet tam piekrīt tikai 19% krievvalodīgo.
Pētījums veikts ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā pielietot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Datu vākšana notika sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūrām "Factum" un SKDS. Aptauja pa visu Latviju veikta 2015. gada sākumā, bet Latgalē - 2016. gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!