Vairāk nekā puse krievvalodīgo uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā.

Pētījumā "Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi" teikts, ka 56,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu ģimenē, atbildējuši pozitīvi (jā un daļēji) uz jautājumu "Vai Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu?".

Savukārt starp aptaujātajiem, kuri ģimenē izmantojuši latviešu sarunvalodu, uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 13,9%.

Tāpat pētījumā konstatēts, ka starp nepilsoņiem to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu ir augstāks (58,4%) nekā starp pilsoņiem (24,5%). Savukārt, visas Latvijas iedzīvotāju kontekstā, šādu uzskatu atbalstīja 29,7%.

Pētījuma veicēji norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šim apgalvojumam, vai ir neitrāli pret to. Visaugstākais atbalsts jau minētajam vēstījumam ir konstatējams Latvijas pilsētās ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – Daugavpilī, Rīgā un Rēzeknē. Pārējā Latvijā atbalsts šiem vēstījumiem ir minimāls.

Pētījums veikts ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā pielietot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Datu vākšana notika sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūrām "Factum" un SKDS. Aptauja visā Latviju veikta 2015. gada sākumā, bet Latgalē - 2016. gada sākumā.

SKDS

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit