Inspektors – viltus glābējs, policista mantojuma impērija – lielākie VID šā gada skandāli  (13)

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības daļa šā gada sākumā aizturēja nodokļu inspektoru, kuru tur aizdomās par kukuļa prasīšanu zemnieku saimniecības līdzīpašniecei. Turklāt, aizdomu ēna pār inspektoru bijusi jau iepriekš, ziņoja LTV raidījums "de facto", kurš arī ziņojis par šo kukuļņēmēju.

Kā norāda raidījums, zemnieku saimniecība "Dimzas" strādā jau 20 gadu, audzē cūkas un tai ir izveidota arī ražotne gaļas pārstrādāšanai. Arī saražoto saimniecība tirgo paši savos veikalos Rīgā un Eikažos. Saimniecība dod darbu 20 cilvēkiem un šo gadu laikā saimniecībā ir bijis daudz dažādu pārbaužu – gan no Pārtikas un veterinārā dienesta puses, gan VID puses.

Pēdējā VID pārbaude izcēlusies jau no paša sākuma. 11. aprīlī "Lauku gaļas veikaliņā" ieradās divi nodokļu inspektori - Zigurds Briņķis un Aigars Kupčus, kurš tad arī devis dažādus mājienus. "Viņš jau no paša sākuma teica – mēs pašu cilvēki, ar mums var droši runāt, ar mums var droši rēķināties. Mums nav nekādu problēmu," raidījumam stāsta "Dimzas" līdzīpašniece Lidija Sildare.

Uzņēmēja norādījusi, ka viņiem nekā slēpjama nav, lai pārbauda visu, kas pārbaudāms, un dara savu darbu. Pēc tam sākusies tāda kā rīvēšanās, kur mēģināts atrast pārkāpumus par katru cenu. Inspektori pēc divām nedēļām turpināja pārbaudi saimniecības grāmatvedībā. Pārbaudījuši algu sarakstus un maršruta lapas, secinājuši, ka nav uzskaitītas atsevišķas darba stundas. Grāmatvede pārrēķinājusi nodokļos nomaksājamo summu, un tā tūlīt pārskaitīta valstij. Arī šeit pārkāpumus neatrada. Kupčus uzņēmuma līdzīpašniecei teicis, ka "viņam sava alga arī jānopelna", ziņo raidījums.

"Viņš (Aigars) atnāca, un telefonā parādīja to summu - 1400 eiro. Es paliku gandrīz bez valodas," notikušo atceras Sildare. "Viņš saka – kad tad mēs tiksimies, kad tad mēs nokārtosim to visu, es saku – man tāda naudas summa jau pirmkārt nav, kur tad es tādu dabūšu?! Nu labi – ja tik daudz nē, tad mazāk. Es saku kādus 300? Viņš – tas man ir par maz. Bet es jau nebiju gatavojusies vispār maksāt. Kāpēc man kaut kam ir jāmaksā?" stāsta saimniece.

Otrs inspektors tai visā noraudzījies. Kupčus solījis, ka lēmums būs 5. maijā, taču norēķināties gan vajadzētu līdz tam. "Ka 5.maijā būs lēmums un tad.. Bet "vajadzētu jau ātrāk, jo man ļoti būs jācīnās par jūsu saimniecību, ka būs jāiet pie nodaļas vadītājas, ka tur būs pārrunas, un būs ļoti stingri jācīnās ". Mēs brīnāmies – par ko tad būs jācīnās? Nekas tur tāds nav, neko tur neierakstīja," saka Sildare.

Raidījums secina, ka patiesībā inspektors ar šādu tekstu visticamāk mēģinājis ietekmēt uzņēmējas rīcību, jo pārbaude bija beigusies, un nekādi tālāki lēmumi jebkurā gadījumā nebūtu. To apstiprina arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. "Šajā gadījumā – viennozīmīgi. Izejot no VID prakses, šeit šajā gadījumā viņam nebūtu nekāda administratīvā atbildība, nekas. Jo līdz pārbaudes pabeigšanai viņš ir nomaksājis tos nodokļus," sacījusi Pētersone.

Savukārt Sildare raidījumam stāstījusi, ka, uzreiz nesamaksājot, cerējusi, ka Kupčus naudu vairs neprasīs. Taču sekojuši vairāki atgādinājuma zvani no dažādiem telefona numuriem. Uzzinot par notiekošo, "de facto" vērsās pie Finanšu policijas Iekšējās drošības daļas, kas uzsāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu. Šonedēļ Sildare vienojās, ka satiksies ar inspektoru Palmu ielā, netālu no zemnieku saimniecības Rīgas veikala. Uz tikšanos Kupčus ieradās ar dienesta auto, pa ceļam uz nākamo inspicējamo uzņēmumu. Tad arī atdota nauda – 700 eiro.

Naudas nodošanas laikā Sildare aicināja Kupču to pārskaitīt, bet viņš atbildēja: "Nē, nē to es nekad nedaru!". Vēlāk viņš aizrādīja, ka ļoti neērti juties, kad uzņēmēja pa telefonu runājusi "tiešā tekstā", jo "nevar tā runāt", liecina raidījuma uzņemtie kadri.

Kupčus arī sacījis - "galvenais, lai tas būtu no jūsu labas gribas. Jo savādāk man tas vienkārši nav vajadzīgs." Sarunai turpinoties Sildare iebildusi, ka no viņas puses nekādas labās gribas nav bijis, jo viņš ilgu laiku to prasījis, taču vajadzējis zināt, kas tai lēmumā ir. Te arī Kupčus izlicies, ka ļoti nopūlējies, lai it kā mainītu lēmumus par labu saimniecībai: "Ja būtu, kā mēs visu norādījām, tad būtu padsmit tūkstoši par tukšu gaisu soda naudas. Un divi protokoli būtu bijuši," sacījis negodīgais inspektors.

Atsveicinoties Kupčus vēl pieteicis interesi kādreiz ierasties uz zemnieku saimniecības ražotās produkcijas degustāciju. Pāris minūtes vēlāk Kupču arestēja un uzreiz pēc aizturēšanas viņš kukuļņemšanu noliedz, un teica, ka savu darbu darījis godīgi. Taču jau vēlāk viņš atzinies un iesniedzis atlūgumu.

Raidījums ziņo, ka jau iepriekš šī inspektora darbs bija pievērsis VID amatpersonu uzmanību. "Bija atsevišķi signāli. Bet viens ir signāli, un aizdomas, bet ir vajadzīgi pierādījumi. Un šeit, ļoti veiksmīgi – iesaistoties un uzticoties mums, mēs arī pierādījām, ka ir ļoti svarīgi – pateikt ne tikai, ka ne tikai varbūt aizdomas, bet arī sadarboties ar mums, lai mēs varētu mūsu darbiniekus pieķert un atbilstoši rīkoties," saka Pētersone.

Raidījums arī norāda, ka vēl kāds gadījums jau iepriekš ar citu VID amatpersonu arī parāda to, ka ir vēlme blefot ar savu ietekmi. Pirms kāda laika KNAB sadarbībā ar VID par kukuļa pieprasīšanu aizturēja kādu VID darbinieku, kurš solījis panākt lēmuma maiņu. Taču patiesībā tobrīd esošā VID un tiesu prakse bijusi tāda, ka konkrētais lēmums tiktu atcelts jebkurā gadījumā. Un domājams, ka arī konkrētais VID darbinieks to labi zinājis.

Cigarešu ražošanas iekārtu pazušana izmeklēšanas laikā notikusi pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde visus administratīvo pārkāpumu lietu materiālus 2014. gada 21. oktobrī nosūtīja Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldei jautājuma lemšanai par kriminālprocesa sākšanu, informē VID.

VID Sabiedrisko attiecību daļā skaidroja, ka VID Muitas policijas pārvalde 2014. gada 13. oktobrī kontroles veikšanai apturēja kravas automašīnu ar 7,2 miljoniem cigarešu kravu. Cigaretes bija bez akcīzes markām. Teritorijā, kurā atradās cigarešu ražotne un noliktava, tika veikti kontroles pasākumi un noskaidrots, ka kravas pavaddokumenti nav reģistrēti uzņēmuma uzskaites sistēmās.

Par konstatētajiem pārkāpumiem VID Muitas policijas pārvaldē 13. oktobrī tika sākta lietvedība administratīvo pārkāpumu lietā. Turpinot pārbaudi, tika konstatēta arī virkne citu pārkāpumu, kas saistīti ar akcīzes preču apriti. Divu sākto lietvedību gaitā tika izņemts liels daudzums cigarešu, kas tika nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Lai nodrošinātu iespēju veikt aizturēto cigarešu atbilstības noteikšanu, apstiprinot vai noliedzot faktu, ka aizturētās cigaretes ražotas konkrētajā uzņēmumā, cigarešu ražošanas iekārtas netika demontētas un izvestas, bet, ņemot vērā, ka uzņēmuma teritorija ir slēgta teritorija, aprīkota ar video novērošanu un nodrošināta ar apsardzi, iekārtas tika nodotas atbildīgā glabāšanā komersanta valdes priekšsēdētāja pilnvarotai personai, skaidroja VID.

Balstoties uz Kriminālprocesa likuma pantu par institucionālo piekritību, VID Muitas policijas pārvalde visus administratīvo pārkāpumu lietu materiālus 2014. gada 21. oktobrī nosūtīja VP Rīgas reģiona pārvaldei jautājuma lemšanai par kriminālprocesa sākšanu. VP 2014. gada 27. oktobrī pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu.

"Tā kā šīs cigarešu ražotnes nelegāli saražotā tabakas produkcija tika regulāri aizturēta vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šī likumpārkāpuma atklāšanā sadarbojās vairāku valstu muitas un policijas dienesti, kas kādā no sarunām informēja Muitas policijas pārvaldi par to, ka izņemtās cigarešu ražošanas iekārtas esot pazudušas. VP pārstāvji iekārtu pazušanas faktu apstiprināja un informēja, ka par iekārtu pazušanu bijis uzsākts kriminālprocess," norāda VID.

VID Muitas policijas pārvalde 2015. gada 31. jūlijā nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram ar lūgumu veikt pārbaudi par VP sāktā kriminālprocesa virzību un tajā pieņemto lēmumu atbilstību.

Kā ziņots, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savulaik LTV "Rīta panorāmā" norādīja, ka VP Rīgas reģiona pārvaldē tiek novilcināta krimināllietu izmeklēšana, tāpēc būtu jāvērtē šīs struktūras vadītāju atbildība.

Kalnmeiers kā piemērus minēja divas lietas. Runājot par gadījumu, kad, izmeklējot pārkāpumus cigarešu ražotnē, neskaidros apstākļos pazuda cigarešu ražošanas līnija, Kalnmeiers vērtēja, ka pārkāpumi ir saskatāmi gan Muitas policijas, gan VP darbā - no muitas puses bijusi vērojama neprofesionāla rīcība, bet no policijas puses - bezdarbība. Jautājums kopumā neesot pienācīgi ātri risināts un dažādas izmeklēšanas darbības tikušas novilcinātas, līdz ar ko brīdī, kad ieradās policija, ražošanas iekārtu vairs nebija.

Mehānisms, kā notika aizvešana, un aizvedēji esot skaidri, procesā bijuši iesaistīti cigarešu ražotājs un iekārtu īpašnieki, taču sīkākas detaļas ģenerālprokurors izmeklēšanas interesēs neatklāja.

Par nolaidību minētās lietas izmeklēšanā ticis sākts kriminālprocess, kuru izbeidza, bet vēlāk ar prokurora lēmumu atjaunoja un pašlaik tas joprojām ir izmeklēšanā.

Ģenerālprokurors mudināja, ka VP vadībai būtu jāpievērš uzmanību norisēm šajā policijas iestādē un jāvērtē, piemēram, VP Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas vadītāja Andreja Sozinova atbildība.

Rīgas apgabaltiesa negrozīja spriedumu un noteica brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem par kukuļņemšanu apsūdzētajam bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) Iekšējās drošības daļas izmeklētājam Alvim Pīlāgam.

Kā informēja tiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis, pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts - tas nozīmē, ka Pīlāgam piespriests arī naudas sods 1600 eiro apmērā. Tiesnese 20. maijā paziņos datumu, līdz kuram tiks sagatavots pilns nolēmums. Pēc tam, kad nolēmums būs pieejams, desmit dienu laikā tas būs pārsūdzams kasācijas kārtībā.

Iepriekš kopā ar Pīlāgu uz viena apsūdzēto sola sēdās arī viņa kādreizējais kolēģis Ivo Vite, taču 2013. gadā tiesa lietu sadalīja. Lieta 2015. gada janvārī tika nosūtīta Rīgas rajona tiesai, papildināja Ločmelis.

2014. gada 21. oktobrī Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Pīlāgam piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem un naudas sodu 1600 eiro apmērā.

Kā ziņots, Pīlāgam un Vitem prokuratūra cēla apsūdzības par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā atbalstīšanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Abi apsūdzēti pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem.

Kriminālprocess 2008. gadā tika sākts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas savulaik informēja par abu FPP izmeklētāju pieņemto 6800 latu kukuli. Tas esot pieņemts, lai viņi kā FPP amatpersonas neveiktu savus pienākumus un nodrošinātu, ka arī citi VID un FPP darbinieki neveic pārbaudes par konkrētiem uzņēmumiem.

Izmeklēšanas materiāli liecinot, ka FPP amatpersonas rīkojušās pretēji sava dienesta interesēm. Amatpersonas nevis atklājušas plānotās noziedzīgās darbības, bet gan atvieglojušas kādai personai to īstenošanu un gādājušas, lai VID un FPP būtu grūtāk šīs noziedzīgās darbības konstatēt un atklāt.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka FPP amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, laika posmā no 2008. gada septembra līdz novembrim sniegušas atbalstu noziedzīgām darbībām, lai persona varētu iegūt skaidru naudu no finanšu līdzekļu apgrozījuma uzņēmumos, nemaksājot par to nodokļus. KNAB uzskatīja, ka FPP amatpersonas atbalstījušas noziedzīgu darbību shēmu izstrādi, šim nolūkam bez tiesiska pamata iegūstot nepieciešamo informāciju no VID datubāzēm un sniedzot padomus noziedzīgo darbību slēpšanai.

Aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu abi FPP izmeklētāji tika aizturēti 2008. gada 14. novembrī. Jau aptuveni nedēļu vēlāk viņi tika atstādināti.

Dirnēna māte strādājusi par skolotāju Jelgavā. Sieviete saviem diviem dēliem – Robertam Dirnēnam un Kasparam Aleksandrovam – atstājusi ievērojamu mantojumu, tostarp 550 tūkstošus ASV dolāru skaidrā naudā. Finanšu policists savā 2014. gada valsts amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņa mantojuma tiesa kopumā ir 444 985 eiro, ieskaitot īpašumus un daļu no skaidrās naudas, ko glabājusi māte.

Dirnēna alga pērn vidēji mēnesī bija ap 800 eiro pēc nodokļu nomaksas. Saskaņā ar raidījuma vēstīto viņa gada deklarācijas uzrāda, ka viņš glabā skaidru naudu – aptuveni piecas reizes lielāku nekā paša gada atlīdzību.

Publiski pieejamie dati liecina, ka Dirnēns mantojumā saņemto zemesgabalu Garkalnē netālu no Sunīšu ezera par nepilniem 200 000 eiro pārdevis savam 23 gadus vecajam dēlam Robijam. Raidījums vēsta, ka tēvs jaunietim arī atdevis daļu no mantotās skaidrās naudas – 100 000 eiro, kas ieguldīti firmā "S.D.D.Group", kas pieder finanšu policista dēlam un vēl divām viņa vienaudzēm no Ozolniekiem. Jauniešu bizness – kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība.

Jau otrajā gadā pēc nodibināšanas uzņēmums, kurā reāli strādā divi cilvēki, sasniedzas 1,25 miljonus eiro lielu apgrozījumu, bet tīrā peļņa gada laikā lēšama 20 tūkstošu eiro apmērā.

Aizvadītā gada nogalē, kad par Dirnēnu sāka interesēties arī "de facto", viņš no darba finanšu policijā aizgāja.

Dirnēna dēlam pieder arī vairāki citi īpašumi, piemēram, dažas dienas pēc pilngadības sasniegšanas viņš iegādājies palielu zemesgabalu Rīgā un dzīvokli jaunajā projektā Ozolniekos, ar ko gan bez tēva ziņas nedrīkst rīkoties. Savukārt pirms diviem gadiem viņš ticis pie dzīvokļa jaunā projekta mājā Imantā, vēsta raidījums.

Saskaņā ar Roberta Dirnēna pausto mātes līdzekļus daļēji veidojuši brāļa Kaspara Aleksandrova, kurš darbojoties ar nekustamajiem īpašumiem, autotirdzniecību un citiem biznesiem, darījumi.

Uzņēmumu reģistrā redzams, ka Aleksandrovs kopš 2011. gada nevienā uzņēmumā vairs neparādās ne kā amatpersona, ne dalībnieks.

Aleksandrova meita Madara Dirnēna ir valdes locekle Kipras ofšoram piederošā, 2014. gada nogalē reģistrētā firmā "Re&Law Consultations". Drīz pēc firmas reģistrēšanas sieviete nopirkusi četras jaunas mašīnas, tostarp divus ''Range Rover'', kuru kopējā vērtība varētu būt ap 200 tūkstošiem eiro. Mašīnas īsā laikā vairākkārt pārreģistrētas. Šobrīd tās ir noņemtas no uzskaites.

Saskaņā ar "de facto" rīcībā esošo informāciju, Dirnēns, kurš Finanšu policijā nostrādājis vismaz 15 gadus, šo darbu atstājis ne labprāt, taču oficiāli līdz šim viņa darbā pārkāpumi nebija konstatēti. Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš, lūgts novērtēt Dirnēna darbu, paudis: "Viņš veica savus pienākumus, kas viņam bija uzticēti, un pildīja tos labi."

Atsaucoties uz neoficiālām ziņām "de facto" vēsta, ka Dirnēna izdevumi ir pārsnieguši ienākumus un viņam, visticamāk, būs jāmeklē pamatojums savai rocībai