Pētījums: Latvijas sabiedrība nesteidzas nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu  (168)

Atbildes uz jautājumu kā Latvijai būtu jāveido attiecības ar Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā rāda, ka 35% Latvijas sabiedrības dotu priekšroku labu attiecību uzturēšanai ar Krieviju un nevēlētos iesaistīties Ukrainas krīzē. 26% aptaujāto dotu priekšroku manevrēšanai starp Rietumu pozīciju pret Ukrainas krīzi un nepieciešamību uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Tikai apmēram ceturtā daļa - 26% visu respondentu - deva priekšroku stingram Krievijas nosodījumam par tās lomu Ukrainas konfliktā.

Atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem šajā jautājumā ir ievērojamas - latviski runājošie vairāk sliecas ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju, tostarp 40% norādīja, ka Latvijas pozīcijai Ukrainas jautājumā jābūt stingrai, savukārt 24% no latviešiem kā prioritāti izvēlējās labas attiecības ar Krieviju un 21% deva priekšroku manevrēšanai starp Krieviju un Rietumiem. Tādējādi uzskati jautājumā par to, kā attiekties pret Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā, dalījās pat latviski runājošo vidū.

Savukārt krievvalodīgie mazāk sliecās nosodīt Krievijas politiku pret Ukrainu. Cittautiešu pārliecinošs vairākums - 55% - kā svarīgāko norādīja labas attiecības ar Krieviju, un 34% izvēlējās manevrēt starp Rietumiem un Krieviju. Tikai 3% atbalstīja stingru nostāju pret Krieviju saistībā ar tās militāro agresiju pret Ukrainu.

48% respondentu norādīja uz Krieviju kā draudu avotu, bet vienlaikus vairāk nekā 70% visu respondentu pauda viedokli, ka tirdzniecībai ar Krieviju ir izšķirīga nozīme Latvijas ekonomikā. Latviski un krieviski runājošo domas šajā jautājumā dalījās - krievvalodīgie bija pārliecinātāki, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju.

Ņemot vērā ekonomisko jautājumu pārsvaru Latvijas sabiedrības viedoklī par valsts drošību un dominējošo uzskatu, ka ekonomiskā sadarbība ar Krieviju ir nozīmīga Latvijas ekonomiskajai labklājībai, pētnieki secināja, ka sabiedrības vairākums, tostarp, ievērojams latviešu īpatsvars, vēlas, lai Latvijas politiķi uzturētu labas attiecības ar Krieviju.

Pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.

Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanā. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.