Pašlaik notiek cīņa par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju "dvēselēm", tā svētdien raidījumam "LNT Ziņas" premjers Māris Kučinskis (ZZS) komentēja Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētījumu par Latgales iedzīvotāju noskaņojumu.
Dati no iepriekš slepenā, bet tagad daļēji publicētā pētījuma, piemēram, liecina, ka puse no otras lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils - iedzīvotājiem uzskata, ka krievvalodīgo tiesības Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, ka Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama. Vienlaikus vairāk nekā puse uzskata, ka valstī atdzimst fašisms.
"Es to saucu par cīņu par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju dvēselēm, kas šobrīd patiesībā notiek," komentēja Kučinskis.
Līdzīgi kā pētījuma autori, visas atbildīgās amatpersonas gan uzsver, ka atbildes uz atsevišķiem aptaujas jautājumiem nedrīkst izraut no konteksta, jo, neskatoties uz dažādiem viedokļiem, aktīvs atbalsts Krievijas veiktām provokācijām Latgalē ir maz ticams. Tomēr rīcībai ir jāseko, saka valdības vadītājs.
Pēc Kučinska teiktā, jāvērtē, ko darīt ar Latvijas informatīvo telpu, tostarp jānovērš situācija, ka pierobežā nav iespējams uztvert Latvijas televīzijas kanālus. "Tāpat joprojām mums ir aktuāls jautājums par raidījumu krievu valodā, kurš sasniedz arī tos, kas nesaprot latviešu valodu," vērtēja premjers.
Kučinskis pauda viedokli, ka ir jāizmanto Latvijas simtgades pasākumi, lai uzrunātu latgaliešus. Viņš pats jau jūlija sākumā dosies uz Daugavpili, lai apmeklētu mazākumtautību festivālu.
"Gatavojos uzrunāt cilvēkus, jo viņi visi ir mūsējie," norādīja Kučinskis.
Lai latgalieši, starp kuriem daudzi ir patrioti, nejustos atsvešināti, būtiska ir visas valsts kopīga rīcība, uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
"Burtiski nākamajā nedēļā mums būs lielas nometnes atklāšana, kāda nekad nav bijusi Zemessardzes pastāvēšanas vēsturē, un tāda apmācības programma," stāstīja ministrs.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, "Vienotības" pārstāve Solvita Āboltiņa bilst, ka jādomā par kopēju valsts politiku, kura ir ilglaicīga. "Akcija - tagad brauksim ar lozungiem un stāstīsim, ka tā nav taisnība -. nevienu propagandu nevar izsist ar pretpropagandu," komentēja Āboltiņa.
Lai panāktu, ka Latgalē cilvēki skatās Latvijas, nevis Krievijas televīzijas, valstij jārod risinājums mediju politikas attīstībai, proti, lai sabiedriskais medijs varētu iziet no reklāmas tirgus, dodot iespēju uzelpot komercmedijiem. Tāpat būtiski ir stiprināt reģionālās televīzijas, kurām vietējie uzticas. Taču pats galvenais, pēc visu amatpersonu un saskaņā ar aptauju arī pašu iedzīvotāju domām, ir gādāt par visas valsts ekonomisko attīstību un sociālo drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
