Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panāktā kompromisa rezultātā pedagogu algu reformai trūkst 4,8 miljonu eiro.
Kā šodien pēc tikšanās sacīja Kučinskis, šāda situācija radusies, jo panākta izpratne par to, ka internātskolu uzturēšanas izmaksas pašvaldības vēl nav spējīgas pārņemt.
Kučinskis sacīja, ka 4,8 miljoni eiro jāatrod kaut kur citur. "Meklējam iespējas, kur palielināt pārejas periodus," teica Ministru prezidents.
"Esmu gandarīts par konstruktīvo sarunu. Man ir liels prieks, ka mēs nesastrīdējāmies savā starpā. IZM arī pēc vakardienas sarunām bija radusi vairākus risinājumus, kuriem izgājām cauri. Šodien pateikt, ka esam pašā galapunktā un gatavi visi kopā apstiprināt jauno modeli, diemžēl nevaram, saprotot, ka internātskolas šobrīd nav iespējams no 1.septembra atdot pašvaldībām uzturēšanai, jo neviens tam nav gatavs. Šīs skolas pilda speciālas funkcijas. Tas nozīmē, ka mums jāsēžas kopīgi pie galda un jāizveido mehānisms, kura dēļ neciestu bērni, kuri šajās skolās ir nokļuvuši. Tam ir vajadzīgs laiks. Diemžēl tā rezultātā 4,8 miljonu eiro nauda ir jāatrod kaut kur citur," norādīja premjerministrs.
Uz jautājumu par to, vai līdz ar šodien panākto kompromisu trūkst vēl 4,8 miljonu eiro, Kučinskis atbildēja: "Nu, faktiski jā, tā ir. (..) Skatīsimies, kādas iespējas būs līdz nākamajai nedēļai atrast finansējumu."
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), redzot situāciju, ka pašvaldības nevarēs pārorientēties, varētu tikt noteikts viena gada pārejas periods. Šajā laikā būs jāatrod optimālais risinājums. Viņš piebilda, ka attiecībā uz speciālajām internātskolām nav plānotas nekādas izmaiņas, bet runa ir par parastajām internātskolām.
"Mūsu sākotnējais ierosinājums bija nodot šo uzturēšanas funkciju pašvaldībām. Bērni nedrīkst ciest, tāpēc ir ierosinājums par pārejas periodu, 2017. gadā atstājot uzturēšanas izmaksas no valsts budžeta," teica ministrs.
Šadurskis sacīja, ka viņam padomā ir viena iespēja vēl vienam pārejas periodam, jo "būtībā papildu līdzekļi jāatrod vienam gadam".
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka šodien saruna premjera klātbūtnē bija daudz konstruktīvāka un profesionālāka. "Mēs šodien tiešām radām kompromisus. Pie virknes ieteikumu strādāsim kopā izveidotajā darba grupā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādei. Būs iekļauti arī slodžu veidošanās pamatprincipi," norādīja Vanaga.
"No arodbiedrības puses mēs neiebildīsim šo Ministru kabineta noteikumu tālākai virzībai un atbalstīsim, pieturoties pie tā, ka septembrī un vēl pēc noteikta nogriežņa būs jādiskutē, kā tas viss darbojas," teica Vanaga.
Šadurskis uzsvēra, ka minētie pedagogu slodžu veidošanās principi būs tikai paraugs ar ieteikumu raksturu. "Esam vienojušies, ka tas nebūs anotācijā, bet noteikumu pielikumā. Mēs jau vakar ļoti daudz par to diskutējām - tas ir strīds par putukrējuma rozīti uz tortes," teica Šadurskis.
"Jūs jau zināt to teicienu par to, kurš bezjēdzīgā strīdā piekāpjas," piebilda ministrs.
Kā ziņots, koalīcija piekrita izskatīšanai valdībā virzīt pedagogu atalgojuma reformu. Ministru kabinetā to plānots izskatīt 5.jūlijā, dienu pirms tam to apspriežot Ministru kabineta komitejā. Plānots, ka reforma stāsies spēkā šī gada 1.septembrī.
Pēc sarunām ar Finanšu ministriju, kā arī pašvaldībām par reformai nepieciešamajiem papildu līdzekļiem un finansiālo slogu, ko reforma varētu radīt pašvaldībām, izskatīta iespēja pirmsskolas pedagogiem atalgojumu līdz paredzētajiem 680 eiro par vienu likmi kāpināt divu gadu laikā.
Tas nozīmētu, ka pirmajā reizē pirmsskolas pedagogiem likme kāptu līdz 620 eiro - tas notiktu jau no šī gada 1.septembra. Savukārt noteikto likmes apmēru 680 eiro vērtībā plānots sasniegt pēc gada - 2017.gada 1.septembrī.
Patlaban LIZDA uztur prasību par pedagogu slodzes veidošanas metodikas iekļaušanu normatīvajos aktos, pedagogu atalgojuma palielinājuma grafiku, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma un darba slodzes vienlīdzību, Pierīgas pedagogu atalgojuma līmeņa saglabāšanu, papildu piemaksām īpašos apstākļos strādājošiem pedagogiem, kā arī augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu.