Elektroniskās uzraudzības sistēmu tuvākajā laikā vajadzētu paplašināt, šādu probācijas veidu piemērojot ne tikai pirms termiņa atbrīvotajām personām, pauda Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Pārmaiņu vadības nodaļas konsultante, speciāliste kriminālsodu politikas un sodu izpildes jomā Ilona Kronberga.
Pēc pētnieces domām, elektroniskā uzraudzība labi darbotos, piemēram, personām, kurām notiek tiesas process, kuras ir nosacīti notiesātas, kā arī personām, kuras sodu izcieš daļēji slēgtos cietumos. "Mums ir jāpaņem maksimums no tā, ko mēs no šī rīka varam iegūt, lai gūtu pozitīvus rezultātus ilgtermiņā," norāda Kronberga.
Viņa norādīja, ka elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde.
Kronenberga uzskata, ka elektroniskā uzraudzība, kas Latvijā tika ieviesta jau no pagājušā gada jūlija un ir piemērojama personām, kuras pirms termiņa atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ir instruments, ar ko var ļoti daudz izdarīt visā justīcijas sistēmā kopumā. Elektroniskā uzraudzība, pēc viņas teiktā, sniedz iespēju bijušajiem ieslodzītajiem pirms termiņa tikt atbrīvotiem un ātrāk uzsākt resocializāciju sabiedrībā, samazina recidīva līmeni valstī, kā arī ilgtermiņā sniedz iespēju ievērojami ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
"Ja elektroniskā uzraudzība ir veiksmīgi ieviesta tieslietu sistēmā, tad tā sniedz ievērojamu ietaupījumu valsts budžetā. Protams, svarīgi ir skatīties ilgtermiņā, kā arī prast aprēķināt noziedzības izmaksas. Briti, piemēram, ir ļoti skaidri aprēķinājuši, cik viņiem izmaksā viens noziegums. Viņi ņem vērā to, ka noziedznieks, kurš ievietots cietumā, neiegūs izglītību, nestrādās, nemaksās valstij nodokļus. Ieslodzījuma vietā viņš tikai zaudēs savas spējas normāli strādāt, viņš pieradīs pie mākslīgi radītas vides, tiks desocializēts. Tas nozīmē, ka, ievietojot personu cietumā, mēs vispirms tērējam naudu, lai viņu desocializētu, bet pēc tam vēl vairāk naudas tērējam, lai viņu resocializētu," izteicās pētniece. "Tie visi ir zaudējumi valstij, un jāatzīst, ka, kā liecina citu valstu pieredze šajā jomā, noziedzība veido lielu robu valsts budžetā. Tā ir vai nu nauda, ko varēja neiztērēt, vai nauda, ko varēja nopelnīt. Tāpēc ir svarīgi rēķināt ne tikai to naudu, kuru mēs iztērējam, bet arī to, kuru mēs neieguvām, bet varējām iegūt," viņa teica.
Pēc Kronbergas domām, līdzekļu ietaupījums rodas arī no tā, ka šāda uzraudzība aizstāj cilvēka darbu, kas vienmēr ir dārgāks nekā tehnoloģiju izmantošana. "Ja elektronisko uzraudzību mēs pielietotu arī daļēji slēgtajos cietumos, tad tas viennozīmīgi ļautu ietaupīt vēl vairāk cilvēkresursu. Mums pašreiz vienā maiņā cietumā strādā vidēji 40 cilvēku, katram no tiem ir jāmaksā algas, taču, ja Latvijā aktīvāk darbotos elektroniskā uzraudzība, tad kontrole un uzraudzība būtu vienkāršāka, un cilvēkus varētu novirzīt uz tām jomām, kur vairāk nepieciešami tieši cilvēkresursi. Mums jāprot pielietot šo elektroniskās uzraudzības sistēmu," pauda speciāliste.
Latvijā elektroniskā uzraudzība laika posmā no pagājušā gada 1. jūlija līdz šī gada 1. jūnijam piemērota 51 notiesātajam. Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
