"Šis nav jauns atalgojuma modelis, šis ir vienkārši ar cipariem, ar dažādiem koeficientiem mainīts patreizējais normatīvais regulējums, kurā ir iekļautas arī idejas no alternatīvā modeļa," pauda Batņa.
Viņš norādīja, ka Ministru kabineta (MK) Pedagogu darba samaksas noteikumu 5.pielikums ir precīza tabula, ko Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) bija piedāvājis Batņa, bet, papētot tabulu, tā nekādā kontekstā neiet kopā ar 30 stundu darba slodzi, ko piedāvā ministrija.
Batņa arī uzsvēra, ka agrāk lauku skolas, reģionu skolas, pilsētas un Pierīgas skolas gradējās pēc atalgojuma - vieniem augstāks un otriem zemāks. Šī situācija saglabāsies arī šobrīd - lielākām pilsētām būs vairāk un reģionu skolām būs mazāk naudas. "Mums [Ikšķilei] šī likme varbūt nebūs 680 eiro par 30 stundām, mums viņa varētu būt kādi 750 eiro, bet lauku reģionos viņa būs. Līdz ar to doma, ka par novadītām kontrolstundām pedagogs saņem vienādi, diemžēl nebūs. Mēs diemžēl neesam ieviesuši vienlīdzības un taisnīguma principu attiecībā uz visiem pedagogiem," teica Batņa.
Viņš arī pauda, ka jāpagaida oktobris, kad pedagogi saņems atalgojumu, tad arī varēs redzēt situāciju, kurā viņi ir nonākuši. "Izglītības un zinātnes ministrs [Kārlis Šadurskis ("Vienotība")] variē ar cipariem - 88% pašvaldības it kā saņem lielāku mērķdotāciju, bet, ja mēs detalizēti to visu sadalām pa skolām, jo šobrīd nauda seko uz skolu, tad pilsētas skolām tā dotācija droši vien palielinās attiecībā no audzēkņu skaita, bet lauku reģionu skolām tā situācija neuzlabojas un pašvaldības domā arī par papildus finansējumu."
"Respektīvi tā doma, ka Pierīgā dzīvo pārāk labi, apstiprinājās ar šo modeli - mums ņems nost un mazajiem kaut ko pieliks. Es neesmu priecīgs par to, ka viņu apstiprināja. Ja mēs mainām sistēmu, modelim bija jābūt izcilam, viņš nebūt nav izcils, ir diezgan daudz nianšu, kuras mums kā vadītājiem nepatīk. Arī par slodzes plānošanu - tagad ja plāno kopā ar skolotāju un ja skolotājs nepiekrītīs, ka es viņam iedodu trīs stundas klases audzināšanai, tad kāda situācija radīsies?" neizpratni pauda Batņa.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja vairākus noteikumu projektus, ar kuriem paredzēts reorganizēt pedagogu atalgojuma aprēķina kārtību. Jaunais pedagogu atalgojuma modelis stāsies spēkā jau septembrī. Izmaiņas esot tikai pirmais solis lielām reformām, kas vēl sekos, pēc valdības sēdes pauda premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Tāpat ziņots, ka Pierīgas pašvaldību apvienība otrdien aicinājusi valdību veidot darba grupu, kuras mērķis būtu sakārtot skolu tīklu. Apvienības priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norādīja, ka pieņemtais pedagogu atalgojuma modelis nav uzskatāms par reformu, jo ir tikai viens no soļiem izglītības sistēmas sakārtošanā. Sprindžuks norādīja, ka veids, kā tiek būvēta reforma nav pareizs, jo skar tikai pedagogu algas. Turklāt modeļa finansēšanas ir uzlikta uz valsts budžeta un Pierīgas pašvaldību pleciem.