''Kārtējā rožu diena Somijas pilsētas Haminas Rezerves virsnieku skolā, ko īsi un lepni dēvē par RUK. Var būt ''par'' un ''pret'' obligāto militāro dienestu, tomēr skatoties, kā katru pusgadu Somija apmāca apmēram septiņsimt jaunākos apakšvirsniekus, tā ir neaprakstāma sajūta,'' no Somijas raksta Leons Stiprais.
''Tās priekšā nobālē visi šļupsti Latvijā, par veltīgi nosisto laiku. Par "lielgabalu gaļu", ko ražo obligātā iesaukuma armija.
Man, piemēram, ir daudz mierīgāka sirds redzot, ka gadā Somija saņem gandrīz divus tūkstošus jaunu un uzticīgu karotāju, kuri māk pakļauties un pakļaut. Tie, kuri ir gatavi pārvērst katru māju un pakalnu par mazu cietoksni, kuri ir spējīgi iznīcināt gan ienaidnieka dzīvo spēku, gan arī bruņutehniku. Tie ir komandieri nodaļām un vadiem, kuri māk orientēties pilsētā, mežos un laukos. Cilvēku grupas, kuras māk cīnīties ar tankiem un lidmašīnām. Puiši, kuri māk izlikt mīnas purvos, mežos un laukos. Tie, kuri zina, kā koordinēt lielgabalu un raķešu uguni desmitiem kilometru attālumā.
Puiši, kuri mīl savas mājas, laukus un savas zeltenes. To viņi apstiprina divas reizes gadā nesot savām draudzenēm zobos cieši satvertu sarkanu rozi.
Jā, daži krīt, bet spītīgi ceļas kājas un turpina skriet pie savām izredzētajām. Pie tās, kura nesīs laimi, dāvinās bērnus un radīs nākošo somu paaudzi. Paaudzi,kura mīlēs savu tēvzemi, turēsies pie saviem laukiem, ezeriem un mājām, kas mantotas no saviem tēvu tēviem. Vairāk vai mazāk ticēs Dievam un runās savā dzimtajā valodā bērnu dārziņā, mājās skolā un armijā,'' raksta Leons Stiprais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
