Piektdien Varšavā sāksies NATO samits, kurā cita starpā tiks lemts par organizācijas Austrumu spārna stiprināšanu. Latviju sanāksmē pārstāvēs Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (V), kā arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Samitā, kurš notiks divas dienas, aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube piedalīsies darba sesijās, kurās tiks meklēti risinājumi NATO spējai pielāgoties pastāvošajai drošības videi, tostarp lemts par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Poliju. Tāpat aizsardzības nozares vadība piedalīsies darba sesijā, kurā diskutēs par alianses iesaisti apmācības misijā "Resolute Support" Afganistānā un eiroatlantiskās sadarbības stiprināšanu.
Samita laikā aizsardzības ministram plānotas divpusējās tikšanās, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību un jaunās iniciatīvas sadarbības veicināšanai aizsardzības jomā. Bergmanis tiksies ar Turcijas aizsardzības ministru Fikri Isiku, Moldovas aizsardzības ministru Anatoliju Salaru, Kanādas aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu, Maķedonijas aizsardzības ministru Zoranu Jolevski, Spānijas aizsardzības ministru Pedro Morenesu Eulati un Norvēģijas aizsardzības ministri Īni Ēriksenu Sēreidi.
Aizsardzības ministrs piedalīsies arī Lielbritānijas izveidoto Apvienoto reaģēšanas spēku partneru sanāksmē.
Valsts prezidents samitā ar vairāku valstu kolēģiem piedalīsies diskusijā par alianses lomas saglabāšanu. Kā liecina samita darba programma, Vējonis piedalīsies kopīgā diskusijā ar Horvātijas prezidenti Kolindu Grabaru-Kitaroviču un Melnkalnes premjerministru Milo Džukanoviču.
Sagaidāms, ka valsts amatpersonas pārrunās NATO prioritātes un pozīciju Eiropas un pasaules drošības kontekstā, kā arī citus nozīmīgus jautājumus.
Tāpat Valsts prezidents samitā tiksies ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Kanādas premjerministru Džastinu Trudo.
Savukārt panelī par drošības nodrošināšanu pie NATO austrumu robežas piedalīsies arī bijušais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Varšavas samitā piedalīsies alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits būs iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.
Samitā plānots lemt par alianses klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā. 18.maijā NATO Militārās komitejas sanāksmē NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas. Šāds ieteikums tika apstiprināts NATO aizsardzības ministriem.
16.jūnijā Briselē, tiekoties NATO valstu aizsardzības ministriem, NATO vadība pieņēmusi lēmumu par četru NATO kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Pa vienai kaujas grupai tiks izvietots katrā no trim Baltijas valstīm, savukārt vēl vienu kaujas grupu izvietos Polijā.
Saskaņā ar NATO standartiem alianses bataljona līmeņa kaujas grupu veido 500 līdz 1000 karavīri.
Atbilstoši NATO pieņemtajiem standartiem karavīru skaits ir atkarīgs no tā, kāda veida uzdevumi ir šai kaujas grupai. Kaujas grupā ir bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports.
Latvijas aizsardzības resors iepriekš uzsvēris, ka viena no galvenajām prioritātēm šajā un nākamajos gados Latvijai būs uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana, apliecinot Latvijas apņemšanos un spēju nodrošināt nepieciešamos elementus, lai sabiedroto karavīri varētu uzturēties mūsu valstī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
