Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piektdien nolēmis atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.
8. jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.
Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016. gada 9. februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015. gada beigās un šī gada sākumā.
"Ir bezjēdzīgi komentēt šādu rīkojumu, jo tāpat visiem ir skaidrs, kas patiesībā notiek KNAB un ap KNAB," teica Strīķe.
Informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" liecina, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) parakstījis rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu Streļčenokam no 11.-29. jūlijam.
Kā ziņots, Strīķe un vairāki KNAB darbinieki tiesājas ar biroju par disciplinārsodiem un citiem KNAB lēmumiem. Strīķe savulaik ilgstoši bija KNAB priekšnieka vietniece, un Streļčenoks iepriekšējos gados viņu trīs reizes bija atbrīvojis no vietnieces amata, taču divas reizes šo lēmumu atcēla kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V), bet trešo reizi, kad valdība nolēma neiejaukties šī jautājuma risināšanā, Strīķi amatā lika atjaunot tiesa. Tad Streļčenoks Strīķei piemēroja disciplinārsodu - pazemināšana amatā.
Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja 2013. gada 20. decembrī, taču toreizējais premjers Dombrovskis 7. janvārī šo lēmumu atcēla. 14. janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21. janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.
Lieta nonāca līdz tiesai pēc tam, kad Streļčenoks 2014. gada 7. februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Trešo Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu toreizējā Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V) neatcēla, norādot, ka tajā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, kuru dēļ Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskatīja valdības vadītāja.
2014. gada 10. aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atcēla KNAB priekšnieka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
