Latvijai kā NATO bataljona lieluma daudznacionālās kaujas grupas uzņēmējvalstij ļoti daudz līdzekļu no aizsardzības budžeta būs jāiegulda tieši infrastruktūras uzlabošanai, jo ir jāattīsta poligoni, noliktavas, lai varētu pilnvērtīgi uzņemt karavīrus un trenēt arī savus bruņotos spēkus, sarunā ar žurnālistiem atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Tie būs pietiekami lieli ieguldījumi, kas būs jāveic pietiekami ātri, jo infrastruktūra pēdējos desmit gados nav īpaši attīstīta - tas ir noticis pēdējā pusotra divu gadu laikā," komentēja prezidents.
Vējonis pieļauj, ka Kanādas vadītajā daudznacionāla bataljona līmeņa kaujas grupā varētu būt no 600 līdz 1000 karavīru. Viņš norādīja, ka "laiks rādīs, kā dzīvē tiks ieviesti samitā pieņemtie lēmumi". Arī Vējonis skaidri nepateica, kuras citas valstis varētu veidot kaujas grupu, uzsverot, ka diskusijas ar citām valstīm par iekļaušanos bataljonā turpināsies.
Jautāts, cik ātrā laikā kaujas grupa reāli varētu ierasties Latvijā, Valsts prezidents sacīja, ka ir grūti paredzēt laika rāmi, bet pieļāva, ka pusgads varētu būt tas laiks, lai karavīri "pārmobilizētos".
Vējonis uzsvēra, ka mājasdarbu Latvijai patiešām būs daudz un ir jāturpina darbs pie tā, lai aizsardzībai tiktu novirzīti pietiekami līdzekļi, jo sevišķi, lai 2018.gadā sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. "Esmu pārliecināts, ka tas notiks," pauda Vējonis.
Kā vēstīts, drīzumā Latvijā tiks izvietota Kanādas karavīru kaujas grupa līdz ar vērā ņemamu militāro tehniku, šādi īstenojot savaldīšanas stratēģiju pret Krieviju, piektdien paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Kanādas valdība arī no jauna apliecinājusi savu apņemšanos nodrošināt sešus iznīcinātājus "CF-18" Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai. NATO pastāvīgās taktiskās grupas sastāvā arī turpmāk piedalīsies Kanādas flotes fregate.
Kanādas ieguldījums militārajās aprindās tiek raksturots kā "ietvarbataljons", un tas nozīmē, ka Kanāda nodrošinās mugurkaulu vienai no četrām kaujas grupām.
Sagaidāms, ka Kanāda bez kājnieku rotām nodrošinās štāba pārraudzību, vadību un citas svarīgākās atbalsta vienības, kas bataljonam ļaus funkcionēt un cīnīties.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzinis, ka ir "gandarīts par Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā". Viņš uzsvēra, "ka NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi, lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
