NATO Varšavas samita lēmums par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Poliju Krievijai signalizē "ne soli tālāk", bet Krievija to varētu izmantot kā atrunu savai turpmākajai rīcībai, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" komentēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Pabriks pauda pārliecību, ka pieņemtais lēmums garantē, ka NATO 5. pants ir realitāte. Krievijai šāds Varšavas samita iznākums varētu nepatikt, tāpēc tā teiks, ka NATO "uzkurina" spriedzi. Vienlaikus lielvalsts varētu censties šo lēmumu izmantot arī kā pamatojumu savām rīcībām.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis raidījumam atzina, ka pirms NATO bataljona uzņemšanas Latvijā nepieciešams sagatavot infrastruktūru, kas būšot viens no sarežģītākajiem uzdevumiem. Gaidāms, ka NATO spēkiem būs nepieciešamas noliktavas, remontbāze, kazarmas un treniņu vietas. Tas savukārt nozīmē papildu izdevumus, kas būšot gana lieli īsā laikā.
Bergmanis skaidroja, ka militārie spēki, kas ieradīsies Latvijā, būs lieli un, visticamāk, arī "bruņoti ar smagām lietām".
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pagājušajā piektdienā Varšavā norosinājās NATO samits. Lai atturētu Krieviju no iespējamas agresijas, tajā nolemts par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Poliju.
2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas, Latvijā izvietotās kaujas grupas vadošā valsts būs Kanāda, par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.