Kanādas ārlietu ministrs apliecināja, ka bruņoto spēku izvietošanas Latvijā mērķis ir nodrošināt veiksmīgu NATO atturēšanas politikas īstenošanu un apliecināt solidaritāti un gatavību aizsargāt katru Latvijas kvadrātcentimetru. "Kanāda ir lepna sniegt savu palīdzību Latvijai kā draugs, sabiedrotais un viesis," pauda Dions.
Viņš īpaši atzīmēja Kanādas nemainīgo atbalstu Latvijai. "Kanāda ir paudusi atbalstu Latvijai gan 1921. gadā, atzīstot Latvijas Republiku, gan 1940. gadā, neatzīstot Latvijas inkorporāciju PSRS, gan 1991. gadā, esot pirmā no G7 valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan paužot atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā," sacīja Dions.
Savukārt Rinkēvičs sacīja, ka pašlaik ir pāragri apspriest, kā tieši notiks Kanādas spēku bataljona ierašanās Latvijā.
"Bataljona kaujas grupas kompozīcija un lēmumi par to tiks pieņemti NATO ministru tikšanās laikā rudenī," sacīja ministrs.
Rinkēvičs sarunas laikā pateicās Kanādas kolēģim par to, ka savulaik pēc Otrā pasaules kara beigām Kanāda sniedza patvērumu tūkstošiem Latvijas bēgļu.
Ziņots, ka Kanāda pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā.
Varšavā nedēļas nogalē noslēdzies NATO samits, kura laikā tika pieņemts lēmums par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas.
Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi.
Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
