Leons Stiprais: somu strādnieku darba īpatnības  (33)

"Viņi labprāt pusdienas pārtraukumā uz ēdnīcu, vai mājās pēc darba brauc darba tērpā. Protams, tīrā.

Nesen stāstīju, kā Somijā, Haminas pilsētā demontēja dzelzs tiltu. Pēc viņa palika divi dzelzsbetona piloni. Kādus sešus metrus augsti un deviņus metrus gari. Biezums bija aptuveni 2,5 metri.

Bija interesanti, kā somi tiks galā ar tiem. Viņi ir lieli meistari spridzināšanas darbos. Tos veic parasta firmas brigāde. Jo ceļi, mājas, noliktavas - visi bieži prasa spridzināšanas darbus. Var teikt, ka somi ir akmens apstrādes lielmeistari. Ledus laikmetā visa augsnes mīkstā daļa ar šļūdoņiem tika aizmēzta uz dienvidiem, arī Baltijas teritoriju.

Tomēr atpūtas un izklaides zonā sprādzienus organizēt nedrīkst. Pilonus jauca nost tikai divi cilvēki ar trīs tehnisko vienību palīdzību. Ekskavators un vēl viens ekskavators ar vairākām maināmām galviņām. Somu ekskavatoristi faktiski ir ar inženiera – bakalaura izglītību. Jo uz ekskavatoriem stāv pat globālās pozicionēšanas iekārtas. Nemaz nerunājot par iespējām mainīt dažādus ekskavatora kausu profilus, skaldāmās un urbjamās ierīces. Katram bijušajam dzelzs tilta pilonam bija vajadzīga viena nedēļa. Somiem neeksistē triecienceltnes. Viss notiek pēc rūpīgiem aprēķiniem, lai pēc iespējas mazāk traucētu apkārtējiem. Viens ekskavators palīdzēja pārnest ar pneimatisko āmuru saskaldīto dzelzsbetonu.

Vai arī vajadzīgā brīdī pacēla smago no vecām riteņu šinām, ar tērauda trosēm sašūto dubultsegu. To parasti uzklāj uz spridzināmā laukuma, lai izslēgtu šķembu lidošanu .

Ekskavatorists strādā virtuozi. Aizrok, noblietē un nolīdzina radušos bedri. Var pacelt salīdzinoši sīko dzelzs priekšmetu. Redzēju, ka neizkāpjot no ekskavatora, ar kausa palīdzību saliec uz zemes gulošo dzelzs apgaismes stabu un iekrauj to konteinerā. Pienāca laiks un abi ekskavatori tika aizvesti. Pēc dzelzsbetona gruvešiem un zemes vaļņa braukāja viens speciālists. Viņš strādāja ar smago pašizkrāvēju un traktoru - iekrāvēju. Pēc izvešanas darbiem uz pilonu pamatnes uzlika tērauda armatūru un uzlēja betonu.

Vēl rūpīgā somi ceļ jauno bērnudārziņu. Viena no īpatnībām bija termoizolācija. Cietu putuplastu plākšņu veidā. Ar to izklāja pirmā stāva grīdas un noklāja ar betonu. Uzlika dzelzs armatūru, apsildes elementus un atkal nolēja ar betona javu. Sienu blokos putuplasts jau iemontēts rūpnieciskā veidā. Sīkāk par termoizolāciju stāstīju reportāžā: "Kad apkures sezona Somijā".

Pirms jumta uzlikšanas ēkai uzcēla pagaida jumtu. Tur visu ziemu notika jumta būvniecības darbi. Tikai vasarā redzēju,kā piebūves jumtu veido no spundētiem,ēvelētiem dēļiem. Pēc tam pārklāj ar ruberoīda pašlīmējošo kārtu. Uz tās liek skārda jumtu.

Somi ir sapratuši, ka jumtus nevar būvēt lēti un ātri. Plakanie jumti nekur vairs netiek lietoti.

Viens no iemesliem ir pelējuma sēnītes bīstamā iedarbība uz cilvēka organismu.

Tāpēc bez droša jumta liela uzmanība tiek pievērsta visa veida ventilācijas ierīkošanai. Gan dabiskās vilkmes, gan piespiedu ventilācijas sistēmām.

Somijā, sakarā ar plakano jumtu mantojumu, ir izveidojusies ārkārtas situācija. Rindā uz nojaukšanu stāv bērnudārzi, sociālās mājas un skolas. Visur uzrāda pelējumu sporas. Kur ir tās, tur nepārprotami, ir arī tā saucamā "hospitālā infekcija". Ja runa ir par poliklīnikām, sociālām mājām, veco ļaužu pansionātiem un slimnīcām. Nesen novēroju, kā Tukuma sociālo māju renovēja. Ielika pakešu logus un siltināja. Toties ventilācija pie logiem netika ielikta. Rezultāts bēdīgs. Sociālās mājas tualetēs un telpās parādījusies pelējuma sēne.

Saldam ēdienam stāsts par kādu jaunu puisi - pārdevēju Haminas veikalā. Viņš man katrreiz atgādina - somi ir somi. Lēni, lepni un cītīgi. Kad steidzos, pie viņa rindā nestājos. Latvijā veikala saimnieks censtos no viņa atbrīvoties. Šeit nē, jo somi visi ir cītīgi, lēni un lepni par savu darbu."