Krieviņš: maksājot ar riekstiem, nevar sagaidīt kvalitatīvu valsts pārvaldi  (275)

"Galvenā problēma acīmredzot ir tā, ka cilvēki nevēlas strādāt valsts pārvaldē. Diemžēl to redzam ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora meklējumos, bet arī citos vadošo amatu konkursos valsts pārvaldē. Cilvēki nav gatavi nākt [strādāt] par šādu atalgojumu, uzņemties to atbildību, ko uzliek darbs valsts pārvaldē," pirms valdības sēdes žurnālistiem skaidroja Krieviņš.

Viņaprāt, atalgojumam valsts pārvaldē ir jābūt konkurētspējīgam ar privāto sektoru. "Šī iemesla dēļ Valsts kanceleja ir pasūtījusi pētījumu, lai salīdzinātu atalgojumu privātajā sektorā un valsts pārvaldē. Augusta vidū būs šī pētījuma rezultāti," skaidroja VK direktors. "Tas nozīmē to, ka augustā mēs redzam, ka ir iespējams sistemātisks risinājums. Mums būs jānāk uz Ministru kabinetu un jāinformē par pētījumu rezultātiem un kopīgi ar Finanšu ministriju ir jāpiedāvā risinājums."

"Sliktākais, ko mēs varētu patlaban izdarīt, ir izraut vienu iestādi no kopējās atalgojumu sistēmas un pateikt, ka viņi ir super īpaši un ka viņiem tiks paceltas algas," runājot par nepieciešamību paaugstināt VID ģenerāldirektora algu, pauda Krieviņš. "Manuprāt, atsevišķi izņēmumi atsevišķās iestādēs nav jāveido, tas jāatrisina kompleksi visā valsts pārvaldē."

Vienlaikus viņš norādīja, ka nav nepieciešamības automātiski visiem valsts pārvaldē strādājošiem celt algas.

Šobrīd VID ģenerāldirektoram atalgojums ir 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Laba vai papildu darba gadījumā ir iespējamas piemaksas. "No sabiedrības un medijiem ir ļoti liela vēlme sagaidīt ļoti kvalitatīvu valsts pārvaldi. Kas sniedz pakalpojumus, kas ir spējīgi analizēt konkrētus jautājumus, kas spēj piedāvāt labus risinājumus. Ir jāsaprot, ka, maksājot viņiem ar riekstiem, mums nav iespējams sagaidīt to rezultātu, ko sabiedrība gaida," skaidroja VK direktors.

Krieviņš teica, ka VID ģenerāldirektora amata konkursa pretendentu mīnusi atšķīrās. Vienam bija nepietiekama vadības pieredze, citam nebija pietiekami analītiska redzējuma par to, kas ir jāmaina VID darbā.

Jaunu konkursu uz vakanto amatu pagaidām nav plānots izsludināt, un VID vadītāja amata kandidāti divas nedēļas tiks meklēti valsts pārvaldē. "Patlaban ir vienošanās ar Ministru prezidentu, ka turpmāko divu nedēļu laikā gan es, gan viņš, gan finanšu ministre domā par iespējamiem kandidātiem, kas varētu nākt no valsts pārvaldes vides," norādīja Krieviņš, kuram padomā jau ir konkrētas personas, kuras varētu uzrunāt amatam.

Vienlaikus viņš noraidīja bažas, ka VID ģenerāldirektora amatā varētu nokļūt "savs cilvēks". ""Sava cilvēka" problēma ir pietiekoši liela, bet es domāju, ka mediju un sabiedrības uzmanība ir tik liela, ka netiks ielikts "savs cilvēks"," pārliecināts VK direktors.

Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem teica, ka VID ir nepieciešams spēcīgs un labs vadītājs, "kurš arī nostādītu Valsts ieņēmumu dienestu tādā līmenī kā tas, piemēram, ir izdevies Igaunijā".

"Es varu vēlreiz atkārtot – mums nav vienalga, kurš vada Valsts ieņēmumu dienestu," uzsvēra Kučinskis. Viņš pauda, ka amata kandidātiem nepievilcīgs var šķist ne tikai zemais atalgojums, bet arī tas, ka dienestā neeksistē iekšējā motivācijas sistēma.

Jau ziņots, ka konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 16. jūnijā, savukārt pieteikumu iesniegšana noslēdzās 4. jūlijā. Tika saņemti 11 pieteikumi, no kuriem četri virzīti nākamajā kārtā. Iepriekšējā VID ģenerāldirektora Ināra Pētersone vasaras sākumā iesniedza atlūgumu.

Otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Ministru prezidents pavēstīja, ka konkurss uz VID vadītāja amatu noslēdzies bez rezultāta.