Trīs gados no darba atbrīvoti vai paši aizgājuši astoņi Streļčenoka kritiķi  (111)

Jau 2013.gada rudenī piecu KNAB nodaļu vadītāji nosūtīja vēstuli toreizējam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicināja nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu KNAB priekšnieka Streļčenoka atbilstību amatam. KNAB nodaļu vadītāji uzskatīja, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (V) vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstīja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Kopš tā laika izmaiņas skārušas teju visu nodaļu vadītāju karjeras. Zandersone-Reisa no KNAB aizgāja pati, Kurpniece pēc iepriekš KNAB veiktās reorganizācijas, kad viņai piedāvāja ieņemt zemāku vietu ar zemāku atalgojumu nekā iepriekš, nolēma neturpināt darba tiesiskās attiecības birojā.

Savukārt šonedēļ tapa zināms, ka Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, kurš KNAB strādāja no 2003.gada. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

Iespējams, no darba KNAB atbrīvos arī Šikori. Vakar Latvijas Radio, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka jau esot sagatavoti rīkojumi par Šikores un Juraša vietnieka Mārtiņa Lodes atbrīvošanu. Aģentūrai LETA gan zināms, ka amatpersona šādu rīkojumu pagaidām nav saņēmusi, turklāt viņa uz kādu laiku atrodas prombūtnē.

Ja apstiprināsies ziņas par Šikores atbrīvošanu, tad Circens būs palicis vienīgais no nodaļu vadītājiem, kas Streļčenoku nosauca par tirānu.

Tāpat vēstīts, ka pagājušā nedēļā Streļčenoks pirms došanās atvaļinājumā nolēma atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi, kura savulaik bija Streļčenoka vietniece. Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata. Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

Pagājušā gada sākumā darbu KNAB nolēma pamest tā dēvētās oligarhu lietas izmeklētājs Jānis Baumanis. Viņš bija izturējis Augstākajā tiesā konkursu uz zinātniski analītiskā padomnieka vietu Krimināllietu departamentā. Baumanis kopā ar toreizējo kolēģi - Izmeklēšanas nodaļas amatpersonu Signi Boli - 2013.gada rudenī paziņoja, ka Streļčenoks maldina sabiedrību un vājina korupcijas apkarošanu. Toreiz arī viņi aicināja sākt Streļčenoka darbības rezultātu un profesionālās atbilstības novērtēšanu.

Bole darbu KNAB pameta 2014.gada pavasarī. Viņa toreiz skaidroja, ka iemesli aiziešanai ir vairāki, tostarp nogurums no apjomīgo krimināllietu izmeklēšanas un Streļčenoka vadības stils.

2013.gada rudenī par amata pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu pildīšanu no Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas amata tika atbrīvota vēl viena Streļčenoka darba kritizētāja - Ilze Draveniece.

Iepriekš KNAB pameta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības vadītāja Kristīne Griga. Viņai birojā piedāvāja ieņemt citu amatu, taču viņa tam nepiekrita un aizgāja no KNAB. Grigas vadītā arodbiedrība vairākkārt iestājusies pret Streļčenoka lēmumiem attiecībā uz biroja darbiniekiem, savukārt arodbiedrība paziņoja, ka Streļčenoka rīkojumi par Strīķes un Juraša atbrīvošanu no darba birojā ir prettiesiski, tādējādi Streļčenoks turpina apkarot nevis korupciju, bet gan KNAB darbiniekus.

Bez iepriekšminētajām amatpersonām pēdējos trīs gados no KNAB aizgājuši vēl vairāki darbinieki. Publiski gan nav zināms, vai viņus neapmierināja Streļčenoka vadības stils.