Ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe tika atbrīvota no amata, jo ilgstoši neatradās savā darba vietā, turklāt viņa jau iepriekš bija saukta pie disciplināratbildības.
KNAB izplatītajā preses paziņojumā teikts, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, "objektīvi un vispusīgi izvērtējot" visus disciplinārlietā esošos faktus, apstākļus un tā rīcībā esošos pierādījumus, secināja, ka Strīķe bez attaisnojoša iemesla ilgstošā laika periodā nav atradusies savā darba vietā, tādējādi ilgstoši un sistemātiski pārkāpjot biroja Darba kārtības noteikumu prasības.
Ievērojot to, ka Strīķe jau iepriekš bija saukta pie disciplināratbildības par noteikto amata pienākumu nepildīšanu, piemērojot viņai disciplinārsodu - rājienu, komisija secināja, ka viņas rīcība ir vērtējama kā prettiesiska un ar nodomu izdarīta darbība, apzinoties savas darbības prettiesisko raksturu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ticis pieņemts lēmums Strīķi atbrīvot no amata.
Strīķe un vairāki KNAB darbinieki tiesājas ar biroju par disciplinārsodiem un citiem KNAB lēmumiem. Strīķe savulaik ilgstoši bija KNAB priekšnieka vietniece, un Streļčenoks iepriekšējos gados viņu trīs reizes bija atbrīvojis no vietnieka amata, taču divas reizes šo lēmumu atcēla kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V), bet trešo reizi, kad valdība nolēma neiejaukties šī jautājuma risināšanā, Strīķi amatā lika atjaunot tiesa. Tad Streļčenoks Strīķei piemēroja disciplinārsodu - pazemināšanu amatā.
Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja 2013.gada 20.decembrī, taču toreizējais premjers Dombrovskis 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.
Lieta nonāca līdz tiesai pēc tam, kad Streļčenoks 2014.gada 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Trešo Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu toreizējā Ministru prezidenta Laimdota Straujuma (V) neatcēla, norādot, ka tajā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, kuru dēļ Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskatīja valdības vadītāja.
2014.gada 10.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atcēla KNAB priekšnieka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
