Valodas sargi aicina Rīgas domi atņemt bāra 'Ļeņingrad' izkārtnes atļauju  (1258)

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāts Imants Parādnieks trešdien, 13. jūlijā, sacēla īstu vētru "Twitter" tīklā – viņš Rīgas centrā bija pamanījis bāra izkārtni krievu valodā un nebija spējis slēpt sašutumu. "Kas tā par komunistu atraugu kirilicā Latvijas brīvvalstī uz Raiņa un Valdemāra ielas stūra?" kafejnīcas "Ленинград" ieejas foto satraukti publiskai apspriešanai nodeva deputāts.

VVC portāls "Delfi" uzzināja, ka šādas izkārtnes apstiprināšana un izmantošana pilsētvidē nav atzīstama par labu praksi, tāpēc centrs ir publicējis skaidrojumu, kurā norāda, ka uzņēmums, kuram pieder kafejnīca "Ļeņingrad", savu nosaukumu ir reģistrējis Uzņēmumu reģistrā un tas atbilst normatīvo aktu prasībām, jo ir veidots valsts valodā, kā to paredz Valsts valodas likuma normas par uzņēmumu nosaukumu veidošanu. Savukārt izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi "Ļeņingrad" - krievu alfabēta burtiem.

Normatīvie akti paredz izkārtņu saskaņošanu pašvaldībā. Rīgas pilsētas būvvalde ir izdevusi reklāmas/reklāmas objekta izvietošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka preču zīme tiek aizsargāta ar likumu.

Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starptautisku apriti. Preču zīmes reģistrācija vienīgi piešķir izņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmējumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā. Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm, norāda VVC.

Tātad arī izkārtnē, kurā uzņēmums izmanto citu nosaukumu (arī reģistrētu preču zīmi), ir piemērojami līdzīgi nosacījumi. Proti, nosaukumam, kas nav veidots latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem, kā šajā gadījumā, ir iespējams un obligāti nepieciešams nodrošināt vismaz tā transliterējumu (burtu pa burtam pārceļot vārda formu no citu alfabētu rakstības) latviešu vai latīņu alfabēta burtiem.

Kā norādīja VVC direktors Māris Baltiņš, šāda prasība nepieciešama, lai nodrošinātu valsts valodas lietotāju tiesības un nesaraibinātu pilsētvidi ar uzrakstiem, kuros lietoti citu alfabētu burti.

Līdz ar to VVC secinājis, ka preču zīmes reģistrācija piešķir tiesības uz attiecīgā apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā, taču obligāti jāievēro Satversmes 4. pants, kas noteic, ka latviešu valoda Latvijā ir valsts valoda, un Valsts valodas likuma prasības.

Izkārtnē "Ļeņingrad" krievu alfabēta burtiem, nenodrošinot nosaukuma transliterējumu latviešu vai latīņu alfabēta burtiem, ir konstatējamas neatbilstības Valsts valodas likumam.

VVC ir vērsies Rīgas domē kā augstākā iestādē ar lūgumu izskatīt Rīgas būvvaldes izdotās atļaujas tiesiskumu, jo tieši Rīgas domes kompetencē ir tiesības lemt par atļaujas atcelšanu.

Tāpat VVC ir nosūtījis aicinājumu citām pašvaldībām organizēt tikšanos, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar publiskas informācijas izvietošanu sabiedrībai pieejamās vietās.