Liegt pārdot Latvijas zemi ārzemniekiem nebūtu pareizi, vienojas nozares pārstāvji  (37)

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis komisijas sēdē uzsvēra, ka "mums vairs nav tiesību regulēt personu loku, kuri iegādājas zemi Latvijā". Viņš vērsa uzmanību, ka brīva kapitāla kustība ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatpostulātiem. Tāpat ZM pārstāvis atgādināja klātesošajiem, ka Latvija nesen ir pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Pievienošanās līgumā ir noteikts, ka Latvija neliks šķēršļus organizācijas dalībvalstu pilsoņiem iegādāties zemi.

ZM ieskatā nav iespējams uzlikt ierobežojumus zemes iegādei ne OECD, ne ES dalībvalstu pilsoņiem. "Ja mēs to gribam, mums ir jāmaina visi pievienošanās līgumi, kas Zemkopības ministrijai nebūtu aktuāli," teica Arnītis. Jau šobrīd ir noteikta virkne kritēriju lauksaimniecības zemes iegādei, tostarp tas, ka lauksaimniecības zemes īpašniekam ir jābūt ar lauksaimnieku izglītību. Taču, visticamāk, no šī kritērija ministrija atteiksies, jo tas nav tīkams arī Eiropas Komisijai.

Vienlaikus biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons pauda, ka ZM izstrādātie kritēriji lauksaimniecības zemes iegādei ir pārāk maigi. Viņš atsaucās uz Francijas piemēru, kur rūpīgi pirms zemes pārdošanas tiek izvērtēts, vai pircējs taisās nodarboties ar lauksaimniecību. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs gan bija kritisks, paužot, ka arī Francijas "sistēmai ir savi zemūdens akmeņi", arī šo sistēmu var apiet.

Arī citas ES dalībvalstis nosaka kritērijus, kam jāatbilst zemes pircējiem, taču nav ierobežojumu, kas attiektos uz konkrētu valstu pilsoņiem. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms piekrita, ka iniciatīva nebūtu atbalstāma un ir jāmeklē citi risinājumi.

Visi pārstāvji bija vienisprātis, ka iniciatīva esošajā formā nebūtu atbalstāma, taču ir jāmeklē risinājumi, lai zeme nonāktu un paliktu lauksaimnieku rokās. Tāpat institūciju un organizāciju pārstāvji norādīja, ka šis jautājums tālākai vētīšanai būtu jānodod Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Arī komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja nodot šo jautājumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Vēstīts, ka 18. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē notika Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem" sākotnējā izvērtēšana. Deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi tiks aicinātas arī citas ieinteresētās puses, lai lemtu, vai un kā jautājumu virzīt tālāk.

Iepriekš iniciatīvas autors un Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) lūdza Saeimu izskatīt iniciatīvu un izdarīt grozījumus likumos, lai saglabātu Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Latvijas pilsoņu īpašumā un izbeigtu tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem.

Tāpat iniciatīvas autors aicināja Saeimas deputātus izsludināt tautas nobalsošanu, "lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem".

Iniciatīvas autors aicināja Saeimas deputātus rosināt tautas nobalsošanu, kā to nosaka Satversmes 68. pants: "Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā."

Viņa ieskatā, jautājums attiecās uz dalību ES, jo saskaņā ar līgumu par Latvijas pievienošanos ES Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka ar 2014. gada 1. ES dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas pilsoņi.

Tautas nobalsošanu, taupot valsts līdzekļus, varētu rīkot kopā ar kādām vēlēšanām, norādīja Krauze.

Paraksta vākšana par iniciatīvu "Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem" portālā "manabalss.lv" tika uzsākta 2013. gada 15. decembrī. Kā piebilda Krauze, tolaik viņš nebija Saeimas deputāts.

Šī gada aprīlī iniciatīvu bija pārrakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu.