Baklāne-Ansberga lēmumu pamato ar personīgiem apstākļiem, un tas pieņemts, rūpīgi pārdomājot amata atstāšanai piemērotu brīdi VZD attīstībā.
"Pozitīvi vērtēju sadarbību ar VZD vadītāju un viņas ieguldījumu jaunu iniciatīvu virzīšanā un veiksmīgā nozares politikas īstenošanā. Tas stiprina manu pārliecību, ka uzsāktā attīstība tiks turpināta, arī nomainoties iestādes vadītājam. Tāpēc respektēju VZD ģenerāldirektores lēmumu," norādīja Rasnačs.
Baklāne-Ansberga atzīmēja, ka lēmums atstāt amatu ir bijis grūts un atbildīgs. "To esmu pieņēmusi brīdī, kad VZD darbībā noslēdzas nozīmīgs posms, kura laikā strādāts pie visdažādākajiem attīstības jautājumiem. Darba rezultātā VZD izveidots par mūsdienīgu, sabiedrībai atvērtu valsts pārvaldes iestādi. Ar informācijas tehnoloģiju un normatīvo aktu palīdzību mazināti dažādi birokrātiskie šķēršļi datu apmaiņā starp iestādēm un uzņēmumiem, paplašināta pakalpojumu pieejamība e-vidē. Tas arī devis vislielāko profesionālo gandarījumu sešu gadu laikā, kopš vadu VZD," norādīja Baklāne-Ansberga.
Plānots, ka Baklānes-Ansbergas pēdējā darba diena VZD būs 18.augusts. Tuvākajā laikā notiks ministra konsultācijas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu par jaunu kandidātu VZD ģenerāldirektora amatam, izvēloties konkursa kārtībā vai izmantojot esošos valsts civildienesta personāla resursus.
Valdība Baklāni-Ansbergu VZD vadītājas amatā apstiprināja 2010.gada augustā.
VZD ir valsts institūcija, kas pārzina zemes kā nacionālās bagātības un ar to saistīto objektu valsts uzskaiti un pārraudzību, lai nodrošinātu tās sekmīgu izmantošanu un aizsardzību. Dienesta darbību pārrauga Tieslietu ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!