Nevainojama reputācija un pieredze: valdība pieņem kritērijus KNAB priekšnieka atlasei  (22)

Noteikumi paredz pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Vienlaikus noteikumi konkretizē noteiktās prasības attiecībā uz amatam nepieciešamo pieredzi, zināšanām, kompetenci un svešvalodu prasmju līmeni, kā arī nosaka komisijas darbības principus – lēmumu pieņemšanas kārtību un nevalstisko organizāciju konkursa iesaisti.

Apstiprinātie noteikumi paredz, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā notiek pretendentu atlase, pārbaudot pretendentu formālo atbilstību prasībām, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un kompetento iestāžu atzinumus.

Pirmajā kārtā tiek izvērtētas visas prasības, kuras ir pretendentu "izslēdzošas", izņemot nevainojamu reputāciju, kas ir vērtējama otrajā kārtā.

Savukārt konkursa otrajā kārtā tiek padziļināti vērtēta pretendentu reputācija, darba pieredze, kvalifikācija un zināšanas par KNAB kompetencē esošajām jomām.

Salīdzinot ar iepriekš apstiprinātajiem noteikumiem, šie paredz vairākas izmaiņas, tostarp ir precizēta komisijas locekļu vērtējuma lapa, tajā nepiešķirot punktus par svešvalodu zināšanu un nevainojamu reputāciju. Kā skaidro KNAB, "šie divi kritēriji ir pretendentu izslēdzoši, tātad tie ir mērāmi tikai kategorijās – atbilst vai neatbilst".

Tāpat noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja komisijas locekļu balsojumā balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas vadītāja balss. Birojs gan iepriekš vērsa uzmanību, ka šāds noteikums joprojām ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma normām, kurās nav noteikts, ka kādam no komisijas locekļiem būtu noteicošā balss.

KNAB piedāvāja piemērot analoģiju ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību gadījumiem, kad balsis sadalās vienādi. Tas paredz, ja balsis sadalījušās vienādi, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot balsis sadalījušās vienādi, balsojamais priekšlikums nav pieņemts.

Valdības sēdē premjers Māris Kučinskis piedāvāja noteikumos iekļaut normu, kas paredz, ka uz MK sēdi KNAB priekšnieka apstiprināšanai MK sēdē tālākai virzīšanai uz Saeimu balsojumam par iecelšanu amatā nepieciešamības gadījumā var virzīt divus kandidātus. KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča valdības sēdē piedāvātās izmaiņas akceptēja.

KNAB sēdē iebilda pret noteikumu normu, kas nosaka, ka "pretendentu reputācijas vērtējumu veic Satversmes aizsardzības birojs (SAB), ietverot to atzinumā par pretendenta atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam".

Biroja ieskatā šī norma "ir pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, to mērķiem un jēgai". KNAB pauda, ka pretendentam likumā noteiktais vērtēšanas kritērijs "nevainojama reputācija" ir jāvērtē visai komisijai otrās vērtēšanas kārtas ietvaros, nevis tikai SAB.

Kučinskis norādīja, ka viņa ieskatā komisija var vērtēt kandidātu reputāciju, jo ir gana lemtspējīga. Lai gan Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš bija skeptisks pret šo ieceri, MK lēma, ka komisijas locekļi vērtēs arī kandidātu reputāciju.

Līdz šim kritiku par KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtības noteikumu projektu pauda "Sabiedrība par atklātību – "Delna"", norādot, ka noteikumu projekts un tā izstrādes process ir paviršs un neatspoguļo galvenās kompetences, kas KNAB priekšniekam būtu nepieciešamas, tostarp komandas vadīšana un izpratne par operatīvo darbu.

Ziņots, ka KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011. gada 17. novembrī. KNAB likums paredz, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem, kā arī no amata atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Tāpat vēstīts, ka Streļčenoks atzinis, ka kandidēs arī uz nākamo termiņu biroja vadītāja amatam.