Valsts atbalsts vairs nepienākas gadījumos, ja bēglis ir sācis strādāt un saņem vairāk par minimālo algu, ja piespriests cietumsods, ja pieķerts nepatiesu ziņu norādīšanā iztikas līdzekļu deklarācijā un ja zaudējis bēgļa statusu. Taču noteikumi neparedz, ka pabalstu pārtrauc izmaksāt, ja tiek pamesta Latvija. Pabalsta saņēmējam pēc pabalsta nav jāierodas personīgi – to ieskaita bankas kontā.
Kā raidījumam norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), amatpersonas sapratušas, ka tā ir nepilnība, ko nepieciešams novērst. Tāpēc ir sākusies noteikumu labojumu saskaņošana.
“Grozījumu pamats ir pāris nepilnības noteikumos, kuras mums neļauj izsekot līdzi, vai patvēruma meklētājs, kurš ir saņēmis statusu - attiecīgi bēglis vai alternatīvā statusa ieguvējs - pamatoti saņem pabalstu. Ir bijuši vienkārši gadījumi, kad mēs nevaram īsti līdz galam izsekot, vai šī persona atrodas Latvijā,” atzina PMLP pārstāve Undīne Priekule.
Jaunais regulējums paredz, ka bēgļa pabalsta saņēmējam turpmāk reizi mēnesī būs jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tas ļaus pārliecināties, ka bēglis joprojām dzīvo Latvijā. Ja noteiktajā termiņā bēglis nebūs ieradies aģentūrā, pabalsta izmaksāšanu pārtrauks.
Patlaban Latvijā pieaugušie bēgļi saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē - 97 eiro. Augustā pabalsts izmaksāts 41 cilvēkam, kopumā tam iztērējot nepilnus 5000 eiro. Pabalstu saņēmēju skaitam ir tendence palielināties, jo Latvija uzņem arvien vairāk patvēruma meklētāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!