Jau ziņots, ka, nespējot vienoties par to, vai valdība otrdien var lemt par jauna VID ģenerāldirektora apstiprināšanu, sākotnēji MK sēdē tika izsludināts pārtraukums. Pēc pārtraukuma premjers Māris Kučinskis (ZSS) paziņoja, ka jautājums tiks skatīts nākamnedēļ.
Pirms pārtraukuma sēdes sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) teica atzinīgus vārdus par amatam izvirzīto Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu. Viņa vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka kandidātei ir divas augstākās izglītības, kā arī viņa vairākus gadus strādājusi vadošā amatā valsts pārvaldē. Tāpat finanšu ministre par Koļegovu dzirdējusi virkni labu atsauksmju. Kandidāte ir cilvēks "ar mugurkaulu", pauda Reizniece-Ozola.
Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) deva vārdu Koļegovai, lūdzot skaidrot tās lietas, kas līdz šim kļuvušas par pamatu šaubām saistībā ar viņas kandidatūru. Koļegova atkārtoja jau iepriekš pausto, ka viņa ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdas savā amatpersonas deklarācijā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) pauda savu viedokli, ka Koļegova līdz šim VVD ir pieņēmusi drosmīgus lēmumus, kas gan vainagojušies ar melno PR. "Cepuri nost Koļegovas kundzei par uzņēmīgo rīcību Gudronu dīķu sakarā," teica Rasnačs, novēlot veiksmi darbā.
Finanšu ministre paredzēja, ka Koļegovu sagaida ārkārtīgi sarežģīts darbs.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka partija "Vienotība" neatbalstīs Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā. Tāpat viņš, atsaucoties uz koalīcijas līgumā norādīto, lūdza valdību uz nedēļu atlikt šo jautājumu.
"Koļegovai ir VID ģenerāldirektora amatam atbilstoša kvalifikācija, profesionālā pieredze vadošā amatā un valsts pārvaldē, labas zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem, administratīvo procesu, kā arī spējas analizēt sarežģītas situācijas un pieņemt lēmumus. Viņa, vadot VVD, to ir izveidojusi par iestādi, kuras darbību ciena un novērtē uzņēmēji, kura darbojas visas sabiedrības kopuma interešu labā," skaidro Finanšu ministrija.
Jānorāda, ka valdības partneri – uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji – iepriekš bija izvairīgi par atbalstu Koļegovai. Tā vietā tika nolemts parakstīt vienošanos par ciešāku sadarbību, virzoties uz efektīvāku valsts pārvaldi.
Skaidrojot šo izvairīgo soli, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš norādīja, ka partneru attieksme ir "diezgan korekta", jo viņi apzinās, ka personāla izvēle ir valdības atbildība.
Saistībā ar Koļegovas kandidatūru koalīcijā radās domstarpības. Partijas "Vienotība" vadītājs Andris Piebalgs pirmdien paziņoja, ka partija neatbalsta Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatam un aicināja rīkot jaunu konkursu. "Diemžēl finanšu ministres virzītās kandidātes Ingas Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijas un personīgie finanšu darījumi radījuši daudz neskaidrību un aizdomu, kas raisa pamatotas bažas par viņas piemērotību VID vadītāja amatam," pēc "Vienotības" valdes sēdes portālu "Delfi" informēja partijas preses sekretāre Laila Timrota.
Savukārt Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai" aicināja savus ministrus atbalstīt Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatam ar nosacījumu, ka pēc gada būtu jāizvērtē viņas paveiktais. Arī Zaļo un zemnieku savienība pauda atbalstu Koļegovai.
Jau vēstīts, ka finanšu ministre Reizniece-Ozola VID ģenerāldirektora amatam oficiāli izvirzīja VVD vadītāju Koļegovu.
Tāpat ziņots, ka Koļegovas prakse, atdāvinot un aizdodot uzņēmuma SIA "Pallogs" trīs gados izmaksātās dividendes teju miljona apmērā labuma guvējam – brālim, bet kapitāldaļas nepārreģistrējot, ir raisījusi virkne jautājumu. Pērn viņa izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā, savukārt viņas parādsaistības ir 7200 eiro lielas.
Konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 16. jūnijā, savukārt pieteikumu iesniegšana noslēdzās 4. jūlijā. Tika saņemti 11 pieteikumi, no kuriem četri kandidāti tika virzīti nākamajā kārtā. Tomēr konkurss noslēdzās bez rezultāta.