Neatkarības simbols jau 25 gadus: Kas jāzina par lielāko militāro formējumu Latvijā  (187)

Kopš Krievija 2014. gada pavasarī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Maskavas atbalstītie kaujinieki sāka pārņemt teritorijas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos, interese par Zemessardzi (ZS) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami augusi.

Kā "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā, augsta interese par militāro struktūru ir saglabājusies joprojām. 2014. gadā ZS iestājās 815 personas, 2015. gadā 1210, bet 2016. gada pirmajos septiņos mēnešos jau 617 cilvēki.

Pirms Ukrainas konflitka Zemessardzē iestājas 649 personas 2011. gadā, 823 cilvēki 2012. gadā un 481 brīvprātīgais 2013. gadā, norāda Zemessardzes štāba pārstāve Guna Freimane.

Šobrīd ZS dien gandrīz 500 karavīru 8000 zemessargu un 1000 ZS veterānu. Jāpiebilst, ka ZS pastāvēšanas sākumā deviņdesmitajos gados formējumā dienēja gandrīz 17 000 brīvprātīgo.

Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīru, skaidro Aizsardzības ministrijā. Pašlaik Latvijas armijā dien aptuveni 5000 profesionālā dienesta karavīru.

Portāls "Delfi" apkopojis svarīgāko informāciju, kas jāzina par Latvijas lielāko militāro formējumu – Zemessardzi.

Latvijas Republikas Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa līdzās Latvijas armijai ar visiem spēku veidiem. Atšķirībā no profesionālās armijas, kurā karavīriem dienests ir darbs, zemessargi ir dažādu civilo profesiju un nodarbošanos pārstāvji, kuri dienestam pēc pašu vēlēšanās velta savu brīvo laiku. ZS var iestāties jebkurš 18 līdz 55 gadus vecs Latvijas pilsonis ar atbilstošu veselību un bez kriminālas pagātnes.

Tāpēc Zemessardzē ir pārstāvēts ļoti plašs sociālais un profesiju loks – no studentiem līdz pasniedzējiem un zinātņu doktoriem, no uzņēmējiem, vadītājiem un mācītājiem līdz šoferiem, namdariem un pārdevējiem. Viņus visus vieno patriotisms, piedzīvojumu gars un vēlme nepieciešamības gadījumā aizsargāt savu valsti.

ZS ir dibināta 1991. gada 23. augustā ar mērķi iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Tobrīd tikko neatkarību atguvušajai Latvijai vēl nebija savu bruņoto spēku, tāpēc ZS kļuva par nozīmīgu bruņotu formējumu laikā, kad Latvijas teritorijā vēl atradās Krievijas (bijusī PSRS) armija.

Bez saviem primārajiem uzdevumiem būt gataviem valsts aizsardzībai zemessargi arī palīdz valsts un pašvaldību institūcijām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, avāriju un stihisko nelaimju (plūdu, savvaļas ugunsgrēku utt.) seku likvidēšanā, kā arī iesaistās pazudušu cilvēku meklēšanā, reidos pret maluzvejniecību un sniedz cita veida atbalstu sabiedrībai.

ZS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota ik gadu likvidē tūkstošiem dažāda kalibra lādiņu un sprādzienbīstamu priekšmetu, teikts ZS interneta vietnē. Zemessardzes priekšrocība ir tā, ka vienības ir izvietotas visā Latvijas teritorijā.

Latvijas teritorijā ZS vienības sadalītas trīs Zemessardzes novados (ZSN): 1. ZSN ar pieciem bataljoniem un štābu Liepājā, 2. ZSN ar septiņiem bataljoniem un štābu Rēzeknē un 3. ZSN ar sešiem bataljoniem un štābu Rīgā. ZS komandieris pašlaik ir brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš, kurš ir pakļauts NBS komandierim.

Pavisam ir 22 Zemessardzes vienības:

ZS ir arī atsevišķās vienības:

Visu Zemessardzes bataljonu un vienību kontaktinformācija atrodama šeit.

Zemessardzes pamats ir 11 kājnieku bataljoni, kas izvietoti visā Latvijā. Tajos brīvprātīgie apgūst karavīra iemaņas un gatavojas valsts aizsardzībai. Zemessargi apgūst izdzīvošanas pamatus, prasmes rīkoties ar ieročiem – triecienšautenēm, ložmetējiem, granātmetējiem – lietot sakaru ierīces, lauka kaujas iemaņas, pirmās palīdzības sniegšanu un daudz ko citu.

Slīpēt iemaņas un sadarbību starp vienībām nākas taktiskajos vingrinājumos mācību ietvaros, kur bieži jāsadarbojas ne vien ar citām Zemessardzes vienībām, bet arī ar profesionālā dienesta karavīriem un sabiedroto spēkiem.

Galvenie zemessargu uzdevumi ir uzturēt pastāvīgu kaujas gatavību un paaugstināt kaujas spējas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu savu atbildības teritoriju. Tāpat zemessargu uzdevums ir stratēģiski nozīmīgu objektu aizsardzība pret diversijām un terora aktiem.

Zemessargu pamata ieroči ir Ak-4 triecienšautenes (vācu G3 zviedru versija) un daudz modernākais vācu G36, ar kuru tuvāko gadu laikā plānots apbruņot visu Zemessardzi, lai nomainītu vecos zviedru ieročus.

No jaudīgākiem ieročiem zemessargu kājnieki pārsvarā lieto pagājušā gadsimta vidus zviedru KSP-58 ložmetējus (beļģu FN MAG versija) un "Carl Gustav" granātmetējus.

Zemessardzes kājnieku bataljoni atrodas Liepājā, Ventspilī, Dobelē, Jelgavā, Gulbenē, Rēzeknē, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Valmierā, Cēsīs.

Rīgā atrodas viena no zināmākajām ZS kājnieku vienībām – Zemessardzes Studentu bataljons, kurš profesionalitātes ziņā sevi pierādījis ne vien starp Latvijas zemessargiem, bet arī mācībās ar igauņu Kaitseliit vīriem un sievām kaimiņvalstī.

Jāpiebilst, ka bataljona nosaukums ir vēsturisks un nav jābūt studentam, lai tajā iestātos. Tāpat tiem, kuri ir studenti, nav obligāti jāstājas tieši šajā bataljonā.

Militārajās operācijās tikai ar kājnieku spēkiem vien neiztikt, tāpēc ir izveidoti arī četri specializētie Zemessardzes bataljoni, kas koncentrējas noteiktu uzdevumu veikšanai.

Pretgaisa aizsardzība

17. bataljons nodrošina salūta zalves Valsts svētkos 18. novembrī.

Inženiertehniskais atbalsts

Ja bruņoto spēku vienībām ir nepieciešama palīdzība pozīciju nostiprināšanā, upju, grāvju vai citu šķēršļu pārvarēšanā, šīs jomas speciālisti ir Ogres 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri un zemessargi.

Šajā bataljonā dienošie papildu pamata karavīra iemaņām specializējas dažādu būvju un nometņu veidošanā, pozīciju stiprināšanā, kā arī darbā ar specializēto tehniku – peldošajiem pašgājējiem, tiltlicējiem un citiem.

Bataljona sastāvā darbojas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota, kas bāzējas Ogrē, Saldū un Rēzeknē. Vienība bieži pieminēta ziņu slejās, jo ik gadu iznīcina tūkstošiem dažādas munīcijas un sprādzienbīstamu priekšmetu vienības, ko atrod Latvijas laukos un mežos.

Bataljonā dalībai NATO ātrās reaģēšanas spēku operācijās ir sagatavota Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība. Rotas pārstāvji ir pildījuši uzdevumus arī starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Ķīmiskie, bioloģiskie un radioaktīvie draudi

Atbalstu aizsardzībā pret masu iznīcināšanas ieročiem NBS vienībām sniedz Zemessardzes 31. Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem bataljons, kas bāzēts Alūksnē. Tā ir vienīgā NBS vienība ar šādu specializāciju.

Zemessargus te apmāca ķīmiski bīstamu objektu izlūkošanā un saindējuma prognozēšanā. Tāpat vienība specializējas ķīmiskā, bioloģiskā un radioaktīvā piesārņojuma noteikšanā un personāla, kā arī tehnikas un ekipējuma attīrīšanā no piesārņojuma.

Artilēristi

Lielgabalu un mīnmetēju apkalpēm nepieciešamās zināšanas un iemaņas apgūst Zemessardzes 34. Artilērijas bataljonā Daugavpilī. Zemessargi mācās šaut ar dižgabaliem, izskaitļot šaušanas datus, koriģēt un novērot artilērijas un mīnmetēju uguni un citas šai jomā nepieciešamās iemaņas.

Starp bataljona rīcībā esošajiem ieročiem ir 120 mm mīnmetēji MD-41 un 100 mm lielgabals K53.

Uz kājnieku bataljonu bāzes ir izveidoti trīs specializētie Zemessardzes Nodrošinājuma bataljoni – 19. Nodrošinājuma bataljons Stopiņu novadā, 45. Nodrošinājuma bataljons Ventspilī un 35. Nodrošinājuma bataljons Preiļu novadā.

Zemessardzes Nodrošinājuma bataljonu uzdevums ir sniegt atbalstu sava novada ZS bataljoniem apgādes jautājumos. Tajā ietilpst gan zemessargu transportēšana, kolonnu apsardze un pavadīšana, medicīniskā palīdzība un apgāde ar materiāltehniskajiem līdzekļiem.

Piemēram, Ulbrokas pusē bāzētajā 19. Nodrošinājuma bataljonā līdzās Kājnieku un Štāba rotai izveidotas specializētās Nodrošinājuma, Medicīnas, Eskortēšanas un patruļu, Vidējās kravnesības transporta rotas.

Bataljonu uzdevumu specifika nosaka to, ka līdzās vispārējām karavīra un lauka kaujas iemaņām Nodrošinājuma bataljonos zemessargi apgūst arī apgādes bāžu un punktu izvēršanu, to apsardzi, apgādes ceļu un rajonu izlūkošanu, konvoju apsardzi. Tāpat tiek apmācīti speciālisti – pavāri, mehāniķi, noliktavu pārziņi.

Līdzās kājnieku un specializētajiem bataljoniem Zemessardzei ir arī atsevišķās vienības – Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība, Zemessardzes Speciālais PSYOPS atbalsta vads, kā arī Zemessardzes veterānu apvienība un Zemessardzes orķestris un koris.

Pielāgojoties mūsdienu realitātei, Kiberaizsardzības vienība izveidota 2013. gadā. Tajā apvienoti privātajā sektorā nodarbinātie un eksperti, kuri brīvajā laikā ir gatavi strādāt informācijas tehnoloģiju drošības jautājumos, kā arī piedalīties kiberuzbrukumu novēršanas mācībās un vajadzības gadījumā sniegt atbalstu valsts un privātajām struktūrām.

Vienības galvenais mērķis ir sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā un radušos seku likvidēšanā.

_{Attēls: Kiberaizsardzības vienības emblēma}

Valmierā bāzētais Speciālais PSYOPS (psyhological operations) atbalsta vads nodarbojas ar militāri psiholoģiskajām operācijām, kas ir daļa no daudz plašākām informācijas operācijām. PSYOPS vads sniedz atbalstu kaujas vienību komandieriem, lai ietekmētu noteiktu mērķauditoriju attieksmi un uzvedību par labu nacionālo un militāro mērķu sasniegšanai.

Ar PSYOP jēdzienu militārajā sfērā parasti saprot pārsvarā psiholoģisku metožu pielietošanu plānotas psiholoģiskās reakcijas izraisīšanai citos cilvēkos. Šim nolūkam tiek mēģināts ietekmēt mērķauditorijas vērtību sistēmas, emocijas, motīvus vai uzvedību, lai panāktu mērķa sasniegšanai labvēlīgu noskaņojumu.

PSYOP operāciju mērķis var būt arī pretinieka karavīru morāles graušana un ārvalstu civiliedzīvotāju ietekmēšana, lai tie izdarītu spiedienu pret savu valdību. Psiholoģiskā kara daļa ir arī propaganda, kuras spilgts piemērs pielietošanai praksē ir Kremļa vēršanās pret Ukrainu un Rietumiem, savas agresīvās politikas attaisnošanai.

Ja ir vēlme iesaistīties Latvijas aizsardzībā, gūt iemaņas rīkoties ar ieročiem, iemācīties izdzīvot zem klajas debess jebkuros laika apstākļos, kā arī doties piedzīvojumos un iegūt jaunus draugus, jebkurš 18 līdz 55 gadus vecs Latvijas pilsonis ar atbilstošu veselības stāvokli un bez kriminālas pagātnes var iestāties Zemessardzē.

Lai iestātos organizācijā, interesentam jāsazinās ar kādu no ZS bataljoniem un jādodas turp ar pasi un izglītību apliecinošu dokumentu. Uz vietas jāuzraksta iesniegums par uzņemšanu Zemessardzē. Bataljonā kandidāts saņem norīkojumu veselības pārbaudei pie ģimenes ārsta un medicīniskajā komisijā.

Ja kandidāts saņem atzinumu par to, ka ir derīgs dienestam ZS, viņam sākas pirmszvēresta apmācība, kuras laikā apgūst ierindas mācību, kā arī likumus, reglamentus un normatīvos aktus. Pēc veiksmīgas pirmszvēresta apmācības kandidāts nodot zvērestu un ir kļuvis par zemessargu.

Vairāk informācijas par iestāšanos Zemessardzē ir šeit.