Izglītības saturu vajag izlīdzināt tā, lai skolēni vidusskolu pabeigtu 18 gadu vecumā, teica Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.
Viņa norādīja, ka mācību gada pagarināšana būtu jāskata kontekstā ar mācību saturu un to, cik daudz bērnam ir gada laikā jāmācās.
"Par mācību gada pagarināšanu būtu jārunā saistībā ar 2018. gadā ieviešamo jauno kompetencēs balstīto valsts izglītības standartu. Svarīgi, lai skolēni nebūtu pārslogoti, vienlaikus arī, lai nav tā, ka ir ļoti daudz brīvā laika. Pie jautājuma par mācību gada garumu gribētu arī piebilst, ka, manuprāt, situācija, ka Latvijā 12. klasi skolēni beidz 19, reizēm pat 20 gadu vecumā, nav samērīga. Jaunais izglītības saturs, mācību gada pagarināšana, arī mācību gada ilgums būtu jāpārskata kopā," norādīja Juhņēviča.
IKVD vadītāja skaidroja, ka nav tik svarīgi, vai mācību gada pagarināšana kādam patīk vai nepatīk, bet gan tas, kāds ir mācību gada pagarināšanas mērķis. Tajā pašā laikā Latvijas mācību gada ilgums jau tagad neatšķiras no citās valstīs īstenotā.
"Jāteic, ka kopumā Latvijas mācību gada garums nav atšķirīgs no citu Eiropas valstu mācību gada garuma, varbūt vien par 1-2 nedēļām. Mums ir garš vasaras brīvlaiks – nepārtraukti trīs mēneši, bet citās valstīs ir garāki ziemas brīvlaiki, Lieldienu brīvlaiks, toties viņi jūnijā mācās," teica Juhņēviča.
Jau ziņots, ka Valsts Izglītības satura centrs izstrādā kompetencēs balstītā izglītības satura pieeju. Jaunā satura izstrāde un ieviešana ir paredzēta pakāpeniski no 2018. mācību gada. Sākotnēji to ieviestu 1.-4. klasē un pirmskolā, tāpēc paietu vairāki gadi, kamēr skolēni, kuri sāktu mācīties pēc jaunā satura, nonāktu attiecīgi 10., 11. un 12. klasēs. Jaunā satura izstrāde rezultēsies jaunā eksaminācijas sistēmā aptuveni 2020.gadā.
Tāpat ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") martā pavēstīja, ka mācību gadu varētu pagarināt par divām nedēļām, tādēļ, ka skolēniem šobrīd ir pārāk liela slodze. Ministrs pauda, ka skolās nepieciešams ieviest papildu jaunu obligāto sporta stundu un veselības mācību, taču pārāk lielās skolēnu slodzes to nav kur ielikt. Šadurskis norādīja, ka skolēnu vidū rodas dažādas veselības problēmas, jo viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Tādēļ nepieciešams nodrošināt papildu fiziskās aktivitātes, bet veselības mācība skolēnus izglītotu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un veselīga uztura nozīmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
