Petīcijā, kura adresēta Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem, norādīts, ka sabiedrība vēlas caurspīdīgu un profesionālu amatpersonu izvirzīšanas procesu. Petīcija izveidota 10.augustā, un to pašlaik parakstījuši 55 cilvēki.
"VID ģenerāldirektores amata pretendentes Ingas Koļegovas izvirzīšanas process ir necaurspīdīgs un neprofesionāls. Tas atsauc atmiņā labākās Padomju Savienības funkcionāru tradīcijas. Tas diskreditē valsts pārvaldi un kārtējo reizi liek sabiedrībai vilties valdībā un politiķos. Ir nepieciešams konkurss ar skaidriem kritērijiem, pret kuriem jāvērtē visi kandidāti," vēsta petīcijas teksts.
Tās autors Jānis B. norādījis, ka sabiedrībai nav zināmi kritēriji, kā Koļegova izvēlēta amatam. Tāpat neesot skaidrs arī tas, kādas ir kandidātes ieceres darbā VID. Petīcijā norādīts, ka Valsts kancelejai jāveido jauns, atklāts konkurss, kurā tiek aktīvi uzrunāti profesionāli kandidāti, piesaistīti personālatlases speciālisti un piedāvāts atbilstošs atalgojums.
Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu.
Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Līdz šim uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.
Finanšu ministre Dana Reiznieces-Ozola (ZZS) pagājušajā nedēļā oficiāli izvirzīja Koļegovu VID vadītāja amatam, šonedēļ valdībā bija paredzēts viņu apstiprināt jaunajā amatā, taču visi partijas "Vienotība" ministri balsoja pret, tādēļ jautājums par nedēļu tika atlikts.
VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
