Čakša un LDDK pārrunā kvalitatīvas veselības aprūpes nozīmi tautsaimniecības izaugsmē  (8)

Čakša piektdien tikās ar Meņģelsoni un LDDK sociālo lietu un sociālās drošības ekspertu Pēteri Leiškalnu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus veselības nozarē un sadarbību sociālā dialoga ietvaros.

Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par veselīgas un darbspējīgas sabiedrības nozīmi tautsaimniecības izaugsmē, kurā īpaša loma ir savlaicīgai un kvalitatīvai veselības aprūpes pieejamībai. LDDK pārstāvji uzsvēra, ka, investoriem, lemjot par ieguldījumu veikšanu, attīstot uzņēmējdarbību, līdzās ar infrastruktūras sakārtotību, nodokļu politiku un citiem rādītājiem būtisks ir arī jautājums par cilvēkresursiem, kurā nozīmīga loma ir valsts nodrošinātajai veselības aprūpei.

Čakša norādīja, ka jau šībrīža situācija ar darba nespējas lapu un invaliditātes statusu pieaugumu ir cieši sasaistāma ar nepietiekami finansēto veselības aprūpi, cilvēki ar saslimšanām pie ārsta vēršas novēloti, tāpēc saslimšanas epizodes ir smagākas un veselību atgūt grūtāk, kā rezultātā slogs uz sociālo budžetu palielinās.

Turklāt tikšanās laikā Čakša iepazīstināja LDDK pārstāvjus ar VM redzējumu par vēlamo veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Veselības ministre informēja LDDK par reformām veselības nozarē, kas ietver ne tikai nozares finansēšanas modeļa pārskatīšanu, bet arī ne mazāk svarīgas izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumā, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un spējā pārraudzīt sistēmu efektīvi, kur būtisks elements ir "e-veselības" darbība.

Jau ziņots, ka VM ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, kurus pēc starpnozaru saskaņošanas iesniegs izskatīšanai MK.

Ministrijas pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Pēc VM norādītā, ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro.

Otrais modelis paredz veselības maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi, norāda ministrijā

Savukārt trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Fonds būtu nepieciešams, lai piemaksātu valsts vai jebkurai citai apdrošināšanas kompānijai, kurai maksājumi būs lielāki par parakstītajām prēmijām. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.