Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunajās politikas iniciatīvās nākamajam gadam ieguvusi finansējumu tikai latviešu valodas apguves atbalstam Latvijā un ārzemēs.
Kā pastāstīja ministrijā, latviešu valodas apguves atbalstam Latvijā un ārzemēs piešķirti 186 183 eiro.
Vēl atbalstīts arī 4,521 miljons eiro pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai, tomēr, kā skaidroja IZM, par finansējumu minētajai reformai tiks lemts septembrī.
Kopumā IZM 2017. gadam un turpmākajiem diviem gadiem bija iesniegusi 26 jaunas politikas iniciatīvas, kuru kopējā vērtība sasniedz 139,808 miljonus eiro.
Pārskatot izdevumus, IZM bija radusi iespēju sešas prioritātes daļēji finansēt no saviem iekšējiem resursiem, šiem mērķiem plānojot pārdalīt nepilnus 17 miljonus eiro.
IZM turpmāko gadu prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana visās izglītības pakāpēs un jomās, veicot arī reformas, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, pieejamību un modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu mācību bāzi.
Jaunajās politikas iniciatīvās bija plānots atbalsts pedagogiem, kuri zaudēs darbu izglītības iestāžu reorganizācijas procesā - šim mērķim pieprasīti 1,4 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka nākamgad prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta plānots novirzīt 102,6 miljonus eiro, vakar lēma valdība.
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.
Tai skaitā neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīta arī ministriju sniegtā informācija un priekšlikumi par īstenošanai izmantojamajiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem iekšējiem resursiem.
Ministru kabineta papildu finansējums nākamgad būs 261 353 eiro apmērā, Ārlietu ministrijas - 1 948 063 eiro, Ekonomikas ministrijas - 4 979 750 eiro, Finanšu ministrijas - 1 800 000 eiro, Iekšlietu ministrijas - 10 190 550 eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas - 186 183 eiro, Zemkopības ministrijas - 7 000 000 eiro, Satiksmes ministrijas - 11 700 000 eiro, Labklājības ministrijas - 13 293 878 eiro, Tieslietu ministrijas - 800 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - 150 000 eiro, Kultūras ministrijas - 1 733 468 eiro, Veselības ministrijas - 3 000 000 eiro.
Jau ziņots, ka ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veidoja 803,4 miljonus eiro, 2018.gadam - 926,3 miljonus eiro un 2019.gadam - 1,22 miljardus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!