Augstākā tiesa (AT) nodevusi jaunai izskatīšanai jautājumu par Maksātnespējas administrācijas (MNA) lēmuma atcelšanu, kurā norādīts uz maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda iespējamiem pārkāpumiem plaši izskanējušajā "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā.
Tiesas Civillietu departaments 18.augustā izskatīja Ģenerālprokuratūras virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru tika atcelts MNA lēmums, kurā atzīts, ka Sprūds ir pārkāpis Maksātnespējas likuma prasības "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā, proti, bija radušās šaubas par administratora spēju saglabāt objektivitāti un neitralitāti attiecībā pret maksātnespējas procesā iesaistītajām personām situācijā, kad persona, kas ir personiski un mantiski ieinteresēta maksātnespējas procesā, - pilnvarnieks - vienlaikus ir atzīstama arī par personiski saistītu ar administratoru.
MNA lēmumā norādījusi, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 20.panta otrās daļas noteikumiem gadījumā, ja administrators atrodas interešu konflikta situācijā vai arī maksātnespējas procesa lietā ir radušies citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, administratoram ir pienākums nekavējoties par tiem informēt gan tiesu, gan MNA. Turklāt no minētās normas izriet, ka administratora pienākums informēt tiesu un MNA saglabājas visā maksātnespējas procesa laikā.
Atceļot Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu, AT Civillietu departaments jautājumu nodevis jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Lēmums nav pārsūdzams.
Protestā tika norādīts, ka par objektīvu nevar tikt atzīta arī tāda administratora rīcība, kuras rezultātā atsevišķām maksātnespējas procesā iesaistītām personām tiek radīti labvēlīgāki nosacījumi, tostarp apstākļi personisko un ar administratoru saistīto personu interešu īstenošanā, kas formāli slēpti aiz kreditoru prasījumu apmierināšanas.
AT savā skaidro, ka - kā pareizi norādīts MNA lēmumā - tas, ka kreditori nav izteikuši pretenzijas par administratora rīcību un ir apmierināti, gūstot sava prasījuma apmierinājumu, nav attaisnojums un pamats tam, lai maksātnespējas procesā pieļautu nelikumīgu rīcību, tostarp tādus apstākļus, kas rada pamatotas šaubas par administratora objektivitāti administratora pienākumu pildīšanā konkrētā maksātnespējas procesā. Turklāt MNA lēmums satur gan faktu konstatējumu, ar atsaucēm uz konkrētiem pierādījumiem, gan šo apstākļu novērtējumu, un, kas jo īpaši būtiski, apstākļu kopuma novērtējumu, nolēmumā raksta AT.
"Būtiski, ka MNA lēmumā ir norādīts, kādā veidā un kārtībā, kopīgi darbojoties Sprūdam ar citām ar viņu saistītajām personām, ir atsavināti "Peltes īpašumu" nekustamie īpašumi un kā īpašumā un ietekmē tie nonākuši," lēmumā raksta AT. Tāpat AT uzsver, ka "tiesa nav motivējusi, kādēļ apstākļi, ka nekustamie īpašumi "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā nokļuvuši ar administratoru personīgi saistītu personu īpašumā un ieķīlājumā, neliecina par administratora personisko ieinteresētību un darījumos iesaistīto personu saskaņotu un mērķtiecīgu rīcību nekustamo īpašumu realizēšanā, kā arī, kādēļ tie līdz saprātīgai, pienācīgai ticamības pakāpei nerada pamatotas šaubas par administratora neitralitāti un objektivitāti".
Latgales priekšpilsētas tiesa 20.jūlijā pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) plaši izskanējušajam uzņēmumam "Peltes īpašumi" un iecēlusi jaunu administratoru. Kā aģentūra LETA uzzināja MNA, 18.jūlijā MNA iesniedza tiesā pieteikumu par administratora Sprūda atcelšanu no "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa. 25.jūlijā tiesa atteicās pieņemt minēto pieteikumu, jo 20.jūlijā tiesa apmierināja "Peltes īpašumu" parādnieka pārstāvja pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.
MNA pieteikums tika pamatots ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar parādnieka dalībnieku sapulces sasaukšanu un tajā lemtajiem jautājumiem, kā arī kreditoru prasījumu segšanas kārtības neievērošanu. Tāpat pieteikums tika pamatots ar administrācijas konstatētajiem ierobežojumiem administratora pienākumu pildīšanai minētajā procesā saistībā ar šaubām par administratora objektivitāti, kas pamatots ar apstākli, ka konkrētajā maksātnespējas procesā dažādos statusos piedalās administratoram pietuvinātas personas.
Advokāts Indulis Balmaks vērsies prokuratūrā, lūdzot tai lēmumu par maksātnespējas procesu noprotestēt, kā tas bija noticis jau pagājušajā gadā. AT Civillietu departaments atcēla Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu, kurā cita starpā tiesnese atteicās izlemt jautājumu par maksātnespējas procesa administratora Sprūda atcelšanu no plaši izskanējušā "Peltes īpašumu" procesa.
Iepriekš plaši izskanēja "Peltes īpašumu" lieta - uzņēmums bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljona eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja bijušajam nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim. Patlaban šī procesa dēļ saistībā ar Lūša darbībām notiek kriminālizmeklēšana par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas lielā apmērā un dokumentu viltošanu.