Valsts amatpersonām deklarācijās jānorāda arī kopdzīves partneri, piedāvā FM  (46)

Likumprojekta autore Finanšu ministrija (FM) norāda, ka patlaban normatīvais regulējums nosaka personām, kam ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, papildu atbildību un atklātību pret valsti un sabiedrību. Proti, valsts amatpersona savā deklarācijā norāda sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību, lai tādējādi sabiedrība pārliecinātos, ka valsts amatpersonas savus pienākumus veic godīgi un apzinīgi un viņu pieņemtos lēmumus neietekmē personiskās intereses un vēlme gūt materiālu vai citādu labumu.

FM piebilst, ka mūsdienās arvien plašāk ir izplatīta kopdzīves forma, kad pāris ilgstoši dzīvo kopā, veidojot kopīgu mājsaimniecību un audzinot kopīgus bērnus, bet juridiski nenoformējot savas attiecības. "Personas, nereģistrējot savu laulību, taču dzīvojot kopā un uzturot kopīgu mājsaimniecību, tostarp uzkrājot kopīgu mantu un audzinot kopīgus bērnus, faktiski ir tādās pašās attiecībās kā laulātie," atzīst FM.

Ievērojot to, ka valsts amatpersona ir atklāta sabiedrības priekšā, kā arī ievērojot nereģistrētā laulībā esošo personu ciešo ekonomisko un personisko saikni, FM rosina paredzēt normatīvo regulējumu, nosakot iespēju sabiedrībai pārliecināties, ka valsts amatpersona, ja tā atrodas nereģistrētās partnerattiecībās, sava amata pienākumu izpildē darbojas tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs, nevis nereģistrētajā laulībā esošo partneru personiskajās vai mantiskajās interesēs, līdz ar to pastarpināti arī savās interesēs, jo, uzlabojoties partnera materiālajam stāvoklim, uzlabojas viņu abu kopējā ģimenes labklājība.

Likumprojekts paredz valsts amatpersonām noteikt pienākumu valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī personu, ar kuru tai ir kopīga saimniecība, proti, nav noslēgta laulība, bet personas dzīvo kopā, lai tādējādi mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus un sabiedrība saņemtu informāciju par patieso valsts amatpersonas mantisko stāvokli.

Savukārt, lai mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju nākotnē pieņemt kukuli, jau iepriekš norādot šādus naudas uzkrājumus deklarācijā, likumprojekts paredz liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājumu, tika ņemts vērā jau šobrīd noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kas ir noteikts attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Zemāka naudas summa kā 20 minimālās mēnešalgas nebūtu vērtējama kā risks amatpersonas prettiesiskai un negodīgai rīcībai.