Agris Repšs – latvietis Igaunijas prezidentes pilī?  (40)

"To, ka mana sieva ir ļoti gudra politiķe, es zināju vienmēr," intervijā portālam "Delfi" saka Repšs.

Sarunā viņš stāsta par to, kā izdevies izveidot dzīvi starp divām valstīm, audzinot piecus bērnus, darba lietām sabiedrības labā un sievas izredzēm Igaunijas prezidenta vēlēšanās.

Kā Cēsīs dzimušais advokāts nonācis līdz tam, ka katru nedēļas nogali brauc uz Igauniju un par savām mājām sauc Tallinu? Lielākā ietekme bijusi Repša sievas nonākšanai politikā.

Repšs ar savu nākamo sievu iepazinies maģistrantūras studiju laikā Centrāleiropas universitātē Budapeštā, kur nonāca pēc mācībām Latvijas Universitātē.

"Tolaik bija jāstudē pieci gadi un vēl divi gadi maģistrantūrā. Es mēģināju iegūt stipendijas un ieguvu stipendiju Stokholmas universitātē un Sorosa fonda stipendiju Centrāleiropas universitātē. Tā kā Budapeštā bija starptautiskā biznesa tiesību programma, kas mani interesēja, tad devos turp."

"Nekad tik daudz nebiju mācījies, bet mēs arī apceļojam Ungāriju, tas bija jauks laiks."

Pēc studiju beigšanas bijis liels jautājums, ko darīt tālāk, jo katram bija savi mērķi – dzīvesbiedre nopietni domājusi par vēl vienām maģistra studijām, un vēlāk mērķi arī īstenojusi, bet Repšs – par jurista karjeru privāttiesību jomā.

Līdz ar Repša pievienošanos "Sorainen" komandai, ģimene aptuveni gadu dzīvojusi Rīgā – Mailisa strādājusi par pasniedzēju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur strādājis arī Agris. Taču par ģimenes mājām kļuvusi Tallina.

"Tad nāca politika, un pamazām, līdz ar bērnu nākšanu pasaulē, nonācām pie tā, ka Tallina būs mūsu ģimenes mājas," atceras Repšs. "Es mīlu Rīgu un šeit ir mana vide, bet mājas man ir Tallinā, tur, kur ir ģimene."

"Pienāca brīdis, kad viņai pavērās iespēja iet politikā Igaunijā – mainījās valdība, Mailisa Igaunijā strādāja par pasniedzēju privātā universitātē, un tā laika rektore bija saistīta ar Centra partiju un Edgaru Savisāru. Viņu uzaicināja iesaistīties politikā un viņa kļuva par izglītības ministri".

Sieva tolaik bija jaunākā valdības locekle, viņai bija 28 gadi, piebilst Repšs.

"To, ka mana sieva ir ļoti gudra politiķe, to es zināju vienmēr," viņš saka, vēršot uzmanību uz lietām, ko Mailisa darīja, būdama atbildīgajā izglītības ministres amatā. Piemēram, viņa bija pirmā, kas viesojās visās Igaunijas skolās.

"Viņai ir globāla, valstiska domāšana, var just, ka viņai ir vīzija, un tas arī ir priekšnoteikums, lai kļūtu par līderi. Prezidenta amats, protams, mūsu valstīs ir ar zināmiem funkciju ierobežojumiem, bet es domāju, ka prezidentam jābūt ar līdera dotībām un manai sievai tās ir ļoti izteiktas," viņš vērtē.

"Jau studiju laikā varēja pamanīt, ka cilvēku grupā pēc kāda laika viņa dabiski uzņemas līderes lomu un pārējie jautā – ko tad mēs darīsim. To esmu redzējis visu laiku. Šīs īpašības viņai arī palīdzējušas politiskajā darbā, karjerā."

"Tiklīdz bija kāda krīze, satricinājumi politiskajā vidē, viņa vienmēr bija pie sarunu galda," norāda Repšs.

"Tas bija smags postenis, bet viņa veiksmīgi tika galā, startēja vēlēšanās un tika ievēlēta parlamentā," stāsta Repšs. 2005. gadā Repša otro reizi kļuva par izglītības ministri.

"Kad spriedām par ģimenes dibināšanu, domājām, ka es būšu praktizējošs jurists, bet sieva, visticamāk, būtu kļuvusi par akadēmiķi, jo viņa iestājās doktorantūrā," viņš klāsta. Taču Mailisa nokļuva politikā un viss attīstījās diezgan strauji.

"Viņai vienmēr tas ir paticis, jau studējot viņu interesēja starptautiskā diplomātija."

Repšs atzīst, ka izjutis arī politikas ēnas puses, piemēram, kad Igaunijā notika tā sauktie bronzas kareivja nemieri, viņu ģimenei un bērniem tika izteikti draudi. "Tas bija ļoti nepatīkami, lai arī vēlāk izrādījās, ka tas nebija nopietni. Tad sapratu, ka politiķei un viņas ģimenei tiek pievērsta liela uzmanība, un var būt arī negācijas un cilvēki var izturēties ļoti ļauni."

Repšs juridiskajā jomā darbojas kopš 1995. gada. Tagad viņš ir "Sorainen" partneris un Rīgas birojā vada tiesvedības prakses grupu, kas iet uz tiesām un nodarbojas ar strīdiem.

Kolēģi par viņu izsakās atzinīgi. "Zolīdāku cilvēku grūti atrast, viņš ir ļoti rūpīgs ētikas jautājumos," Repšu raksturo "Sorainen" partneris Jānis Taukačs, piebilstot, ka Repšs ir ļoti lietišķs, taču prot arī atpūsties.

Apbrīnojama ir viņa spēja ar visu tikt galā – izbraukāt uz Igauniju, palīdzēt kolēģiem, aprūpēt ģimeni, ņemot vērā gan viņa, gan sievas aizņemtību, uzskaita Taukačs.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Repšs risina komercstrīdus visdažādākajās jomās – lietās, kas saistītas ar starptautiskajiem pārvadājumiem, tirdzniecību, intelektuālo īpašumu. Īpaši tuva Repšam ir IT joma, viņš ir arī šķīrējtiesas loceklis ".eu" alternatīvās strīdu risināšanas (ADR) centrā Čehijas Šķīrējtiesā, kas izskata visus strīdus saistībā ar ".eu" domēna vārdiem.

Viņa vārds saistīts arī ar vairākām Latvijas vēsturē ievērojamām lietām. Tā, piemēram, Repšs bija iesaistīts Latvijas lielākā nelaimes gadījuma – Zolitūdes traģēdijas, kur 2013. gada 21. novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki – lietā.

Repšs bija Zolitūdes traģēdijā sabrukušās ēkas īpašnieka "Tineo" advokāts, taču sadarbība pārtraukta, pusēm vienojoties, ņemot vērā interešu konflikta risku – "Sorainen" birojs Lietuvā pārstāv citu lietā iesaistīto pusi.

Tāpat Repšs ar partneriem vadīja darba grupu, kas pārstāvēja Latvijas valsti saistībā ar vienas no lielākajām valsts bankas – "Parex bankas" – pārņemšanu. 2008. gada novembrī valsts bija spiesta glābt banku no bankrota, pārņemot tās akcijas un bankas kapitālā iepludinot simtiem miljoniem latu, kas spēcīgi ietekmēja valsts ekonomiku.

Lielu pieredzi viņš arī guvis, pārstāvot Lietuvas uzņēmumu "E enerģija" prasībā pret Latviju, kas iesniegta Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID).

Savukārt tagad "Sorainen" konkursā ieguvis tiesības sniegt juridiskos pakalpojumus vērienīgajā "Rail Baltica" projektā, kur jārisina dažādi jautājumi.

Tomēr kā būtiskāko lietu Repšs min iesaistīšanos cīņā pret pašvaldību preses izdevumiem – "Sorainen" "pro bono" pārstāv reģionālās avīzes "Bauskas Dzīve" izdevēja SIA "Bauskas dzīve" intereses tiesvedībā ar Iecavas novada domi lietā pret pašvaldību finansētiem izdevumiem, lai panāktu normālu situāciju preses un reklāmas tirgū.

Jūtams, ka šī tēma Repšam ir tuva: "Šajā jautājumā ir diezgan liela neizpratne no atsevišķu pašvaldību puses par to, kas ir žurnālistika un kāda loma ir žurnālistiem un brīvai presei demokrātiskā sabiedrībā, un kas vispār ir brīva prese."

Vērtējot to, cik ilgā laikā varētu mainīt šādu, pēc Repša teiktā, "nedemokrātisku anomāliju", viņš atzīst, ka to ir grūti pateikt. "Aptaujās pat paši cilvēki atzīst, ka tas ir pieņemami un nejūt atšķirību [salīdzinājumā ar neatkarīgiem izdevumiem]. Tā ir nopietna problēma visai sabiedrībai, ka tiek pieņemtas lietas, kas īsti neatbilst demokrātiskai valstij un neatbilst Satversmei."

"Ko darīt, ja sabiedrība to akceptē? Ko darīt, ja sabiedrība balso par Donaldu Trampu un grib šādus līderus? Tas var novest pie lielām pārmaiņām. Jāmēģina skaidrot sabiedrībai un pašvaldībām, kāpēc tas nav labi," viņš norāda.

Par labu jurisprudencei divu inženieru atvase izšķīrusies, ņemot vērā Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas skolotāju ieteikumus.

"Pasniedzēji mani virzīja – vai nu politikas zinātni vai jurisprudenci. Es iestājos arī Vēstures un filozofijas fakultātē, bet juristos dabūju budžeta vietu, un ģimenei nebija iespēju maksāt. Bet jurisprudence arī bija mana prioritāte."

Lai arī Repšam ļoti patika studēt krimināltiesības un vidusskolas laikā viņš pat kā pieaicinātais braucis līdzi prokuroram "uz līķiem", kļūstot par advokāta palīgu un strādājot krimināllietās, sapratis, ka nevēlas ar to nodarboties. "Drīzāk mani saistīja prokurora darbs, apsūdzības uzturēšana."

Tagad gan ar kriminālprocesiem nākas sastapties, jo ir mainījusies juridiskā vide un tiesības, ir daudz ekonomisko un finanšu noziegumu, kas saistīti ar krāpšanu, piebilst Repšs.

Pirmā darbavieta Repšam bijusi Labklājības ministrijā, kur viņš bijis ierēdnis darba tiesību nodaļā. Pēc studijām īsu laiku nostrādājis nelielā komercbankā, tad aizbraucis turpināt studijas, bet pēc tam kļuvis par advokāta palīgu.

Repšs par savu patronu un aizbildni sauc nelaiķi Viktoru Skudru – Satversmes tiesas tiesnesi, neatkarīgās Latvijas pirmo tieslietu ministru Ivara Godmaņa valdībā. Savukārt pirmais nopietnais praktiskais padomdevējs bijis advokāts Gints Vilgerts, ar kuru viņš 2000. gadu sākumā iepazinās, strādājot par lektoru Rīgas Juridiskajā augstskolā. Vilgerts uzaicinājis Repšu uz "Sorainen".

Ja Mailisa Repša kļūs par Igaunijas prezidenti, Repšs pauž apņēmību piedalīties tur, kur tas nepieciešams.

"Pēc protokola ir valsts vizītes un tikšanās, kur prezidenta dzīvesbiedram ir jāpiedalās, tas nozīmē braucienus un tikšanās Igaunijā, kur man jābūt."

Vienlaikus viņš atzīst, ka piesardzīgi vērtē sievas izredzes, jo ir arī citi spēcīgi kandidāti, un iznākumu paredzēt ir ļoti grūti. Turklāt jāņem vērā Igaunijas prezidenta vēlēšanu sistēmas īpatnības – kandidātam jāsaņem vismaz divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Ja neviens no prezidenta amata kandidātiem pirmajās divās kārtās to negūst, prezidentu ievēlē elektoru kolēģija, kurā ietilpst parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji.

"Ir daudz delegātu, turklāt partiju piederības robežas ir daudz izplūdušākas, daudzi atzīst, ka balso par katru kandidātu kā personību, neskatoties uz politisko piederību."

"Otra pārmaiņa būs lielāka sabiedrības un mediju uzmanība – mana sievai jau pie tā ir pieradusi, bet es noteikti nē," viņš atzīst.

Igauņu valodu prezidenta amata kandidātes vīrs gan zina slikti – pāris kopš iepazīšanās runā angliski, un šādu saziņas veidu viņi izvēlējušies arī ar bērniem. Bijis brīdis, kad Repšs sāka mācīties igauņu valodu, bet pasniedzēja aizbraukusi un pie jaunas nav sanācis tikt.

"Es diezgan labi saprotu, par ko runā, varu iepirkties veikalā," stāsta Repšs.

Sākumā ar bērniem viņš mēģinājis runāt latviski, bet valodas bijis pārāk maz un radies juceklis, jo sieva un aukle runāja igauniski, bet Repšs ar sievu – angliski. "Bija putra, redzēju, ka vecākajam dēlam ļoti grūti." Līdz ar to vienojušies bērnus nemocīt. Viesojoties pie Repša vecākiem Cēsis, vecākais dēls gan elementārākās lietas saprot.

Lai arī "Sorainen" darbojas visās Baltijas valstīs un Baltkrievijā, Repšs atzīst, ka diez vai varētu strādāt par advokātu Igaunijā tādā līmenī, kā to dara Latvijā.

"Praktizēt citas valsts tiesībās – jābūt izglītībai, ļoti labi jāzina valoda. Šeit birojam un klientiem es varu dot daudz vairāk nekā Igaunijā."

Igaunija nereti tiek piesaukta kā piemērs Latvijai. Repšs uzsver – cilvēki visur ir vienādi un nevar teikt, ka Igaunijā uzņēmēji ir labāki.

"Es negribētu teikt, ka Igaunijā ir labāki biznesmeņi vai gudrāki cilvēki, tās ir muļķības, Latvijā ir tikpat spējīgi cilvēki kā Igaunijā, varbūt viņi vienkārši ātrāk veikuši būtiskas reformas," viņš min, norādot, ka igauņi valsts pārvaldē veica nopietnākas reformas 90. gadu sākumā, tostarp tiesu reformu, faktiski nomainot tiesnešu paaudzi.

Tāpat igauņi ātrāk sapratuši – lai noturētu labus speciālistus valsts pārvaldē, jābūt kaut cik konkurētspējīgam atalgojumam. "Es raugos uz dažiem kursabiedriem, kas Igaunijā sāka strādāt valsts pārvaldē – viņi joprojām tur ir. Latvijā manas paaudzes cilvēki, kas sāka valsts pārvaldē, bieži ir pārgājuši uz privāto sektoru, arī es."

Veiksmīgāka bijusi arī integrācijas politika, piemēram, Igaunijā nav izteiktu krieviski runājošo iedzīvotāju partiju – Centra partija ir sociāldemokrātiski virzīta partija un pārstāv gan igauniski runājošos, gan lielu daļu krievvalodīgo vēlētāju.

Raksturu atšķirības starp latviešiem un igauņiem vērojamas niansēs, viņš min. "Mēs, latvieši, esam mazliet emocionālāki, vairāk šaubāmies, nevaram pieņemt lēmumu. Igauņi ir ļoti pragmatiski, lietišķi, īpaši igauņu uzņēmēji. Man kā advokātam ar igauņu klientiem ir ļoti viegli strādāt, nekad nav jāšaubās, ka netiks izpildīts tas, kas ir norunāts," saka Repšs.

Repšam patīk aktīvs dzīvesveids, viņš ir skrējis vairākus maratonus – arī ārpus Latvijas: ar kolēģi Lauri Liepu Parīzē, Florencē.

Savukārt kopā ar ģimeni viņi cenšas ceļot – braukuši ar laivām pa Gauju, apceļojuši Igauniju un bijuši Londonā, lai arī ar pieciem bērniem tas ir izaicinājums. "Ceļot ar tik lielu ģimeni ir grūti un dārgi."

Kā Igaunijas skaistākās vietas viņš min Sāremā salu, kur pavadīts ģimenes kāzu ceļojums, un valsts dienvidu daļu, netālu no Alūksnes. "Svētdienas vakarā [pēc ceļojuma] atvadījāmies – sieva ar bērniem brauca uz Tallinu, un es uz Rīgu. Speciāli braucu lēnām, tur ir ļoti skaisti".