Iekšlietu ministrija (IeM) izstrādājusi grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz atteikties no latviešu valodas apguves izmaksu segšanas. Vienlaikus grozījumi paredz, ka alternatīvo statusu ieguvušai personai tiks izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem viena gada vietā.
Likumprojekts paredz atteikties no valsts valodas apguvei nepieciešamo izmaksu segšanas, jo šobrīd valsts valodas apguvei paredzētais maksimālais kompensējamais izdevumu apmērs, kā skaidro IeM, nesedz valodas mācību izmaksas, kā arī šāda pabalsta administrēšanas izmaksas ir salīdzinoši lielas pret plānoto ieguvumu.
Turklāt valsts valodas apguvi patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu pašreiz nodrošina dažādas institūcijas, tostarp Kultūras ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Patlaban pabalsts valsts valodas apguvei ir 49,80 eiro mēnesī.
Šī pabalsta vietā ministrija piedāvā patvēruma meklētājiem saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu, kura apmērs ir līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam – 278 eiro.
Vienlaikus likumprojekts paredz bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss darbspējīgā vecumā uzturēšanās pabalsta izmaksu sasaistīt ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu darba meklēšanu, piemēram, reģistrēšanos NVA.
Pašlaik likums paredz, ka alternatīvo statusu ieguvušai personai tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu, likumprojektā paredzēta, ka termiņuzturēšanās atļauju alternatīvā statusa ieguvējiem turpmāk izsniegs uz pieciem gadiem.
Izmaiņas, kā skaidro IeM, nepieciešamas, lai samazinātu administratīvo slogu gan alternatīvo statusu ieguvušām personām, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).
Plānots, ka likumprojektu ceturtdien skatīs Valsts sekretāru sanāksmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
