Laikraksts: Mākslinieki nav mierā ar likuma prasībām iepirkumā atklāt honorāra apmēru  (28)

Laikraksts "Latvijas Avīze" ceturtdien vēstī, ka honorāru publiskošana māksliniekos radot sašutumu, bet Kultūras ministrija, kas atbild par šo jomu, tikai tagad problēmu atzīst. Laikraksts ziņo, ka pasaulē slavenās akardionistes Ksenijas Sidorovas pārstāvošā starptautiskā aģentūra "Harrison Parrott" prasījusi valsts uzņēmumam "Latvijas koncerti" ievērot konfidencialitāti un izņemt publiskoto informāciju no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapas.

Sidarovas aģenti nav vienīgie, kas nav mierā ar šādu rīcību. "Latvijas koncerti" saņemot pārmetumus gan no mūziķiem, gan no citu valstu partneriem par Latvijā izveidoto īpašo kārtību, kas liek māksliniekiem atklāt privāto informāciju. Kultūras ministrija pēc starptautisku ekspertu spiediena patlaban gatavojot precizējumus Publisko iepirkumu likumā, ko nākammēnes būtu jāiesniedz parlamentā.

"Latvijas koncerti" juriste Sanda Runte laikrakstam norādījusi, ka problēma sākas brīdī, kad mākslinieks tiek "pirkts" kā fiziskā persona. "Lai paziņotu IUB par noslēgto līgumu ar kādu mākslinieku vai viņu pārstāvošo aģentūru par piedalīšanos koncertā, IUB mājaslapā ir jāziņo par noslēgto līgumu," skaidrojusi juriste. Viņa uzsvērusi, ka citu valstu mākslinieku un viņus pārstāvošās aģentūras nevēlas publiskot darījuma finansiālos nosacījumus, mākslinieku adreses un citu jutīgu informāciju.

Laikraksts pauž, ka arī mākslinieku honorāri Latvijā ir zemāki nekā citās valstīs, tāpēc tas var būt instruments producentiem spiest uz leju viņu atalgojumu arīdzan citās valstīs.

Pēc gadījuma ar Sidorovas gadījuma "Latvijas koncerti" atkārtoti vērsušies ar lūgumu Kultūras ministrijā (KM) atbalstīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzētu noteikt kā izņēmumu iepirkumus par mākslinieku dalību koncertā. Valsts uzņēmums uzskata, ka uz autoru, izpildītāju un citu individuālo mākslinieku pakalpojumiem nav jāattiecina publiskā iepirkuma normas. "Eiropas Savienības (ES) direktīvas preambulās ir vairāki punkti, kas liecina par to, ka kultūras pakalpojumi ir īpaši jutīga sfēra un tai nepieciešama plaša rīcības brīvība. Gribētos ticēt, ka ar likuma labojumiem izdosies pierādīt, ka mākslā veselīga konkurence ir cilvēka talants, nevis cena un ka mākslas iepirkumu nevar pielīdzināt buldozera iepirkumam," laikrakstam teikusi uzņēmuma juriste.

Savukārt IUB vadītāja Dace Gaile laikrakstam minējusi, ka mūziķi neesot vienīgā kategorija, kuru dzīvi ievērojami sarežģī minētais likums. Sarežģīti, pat neiespējami ievērot tā normas ir arīdzan tēlniekiem, restauratoriem un citiem radošās nozares pārstāvjiem ar unikālām prasmēm, turklāt ar šīm profesijām saistītos iepirkumus ievērojami apgrūtina arī saimnieciski izdevīgākās cenas princips, raksta laikraksts.