Kā atzīmē žurnāls, Lācis pēc ārsta un politiķa Georga Andrejeva ir otrā publiskā persona, kura 20 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas atzinusi savu sadarbību ar padomju varas represīvo VDK. "Jā - esmu sadarbojies, nē - nevienu neesmu denuncējis," žurnālam saka Lācis.
Lācis intervijā pauž pārliecību, ka "čekas maisi" būtu jāatver izpētei. Viņaprāt, ja lustrācija būtu notikusi 90. gadu sākumā, dzīve un sabiedrība Latvijā būtu citāda. Lustrācijas neesamība ļaujot dzīvot sasaistītiem ļaudīm, kurus, kad kādam vajag, var paraustīt aiz neredzamām saitēm, raksta "Ir".
Atverot tos senāk, patlaban valdošais jautājums būtu atrisināts, un sabiedrībā tā vairs nebūtu tēma, ar kuru diskriminēt un diskreditēt. Kā iemeslu tam, kāpēc tas netika izdarīts, Lācis minējis, ka daudzi no lēmumu par čekas maisiem pieņēmējiem "paši bijuši ar VDK aģentu kartītēm".
Savukārt, vaicāts par spiedienu no "orgāniem" arī mūsdienās, bijušais LU rektors atbildējis noliedzoši.
Žurnāls raksta, ka, Lāča skatījumā, daudz nopietnākus draudus viņš esot saņēmis 2000. gadā, kad LU izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības uz viesnīcu "Rīga" privatizācijas procesā kā Kristapa Morberga 1930. gadā testamentāri novēlētas zemes īpašniece zem viesnīcas. Zeme piederējusi ne tikai LU, bet arī "Privātajam investīciju fondam", kura lielākais īpašnieks bijis "Skonto grupas" vadītājs Guntis Indriksons.
Tā brīža LU rektors Lācis saņēmis draudus nestāties ceļā privātajām struktūrām un lai viņš ar labu atdod zemes gabalu. Mājieni bijuši, sākot no attālu paziņu stāstiem Lāča brālim, ka ar viņu viss kas var atgadīties, beidzot ar kāda ekspremjera apciemojumu darba kabinetā un aizrādījumu, ka tā rīkoties nav gudri, vēstī žurnāls.
Lācis atcerējies, ka situāciju izglābusi izcila jurisdikcija, un LU pārdevusi pirmpirkuma tiesības par pieciem miljoniem dolāru. LU biznesa partneris bijis bijušais VDK darbinieks Guntis Indriksons. Lāci toreiz kā rektoru visvairāk baidījusi iespēja, ka viņam atgādinās – "tu, puis, ar mums esi bijis vienā laivā," raksta "Ir", piemetinot, ka tā tomēr neesot noticis.
Žurnāls vēsta vēl par kādu niansi, proti, pēc LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieces Kristīnes Jarinovskas stāstītā, Drošības policija negaidīti esot pārtraukusi LU darbinieku mēģinājumus atvērt VDK bijušās 1. daļas telpā esošo 25 gadus slēgto seifu. Seifu policija aizvedusi sev līdz ar visu saturu.
Kā vēstī žurnāls, Drošības policija savas darbības nav komentējusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
