Stāsta varonis Latviju pameta 1988. gadā, kad devās dzīvot uz Baltkrieviju. Diemžēl Latvijas pilsonībai pēc neatkarības atgūšanas viņš tā arī nepieteicās un tās vietā ieguva Baltkrievijas pavalstniecību.
Šovasar vīrietis nolēma atgriezties mājās, taču bija gan pārsteigts, gan dusmīgs, ka viņam, latvietim un Latvijā dzimušam un uzaugušam, nākas kārtot valsts valodas eksāmenu. "Tagad viņam, lai iegūtu pavalstniecību, ir jāpierāda, ka viņš nav nekāds noziedznieks, kā arī jāraksta diktāti latviešu valodā. Manuprāt, tiem latviešiem, kuri vēlas atgriezties, pilsonība būtu jāpiešķir lojālāk," uzskata stāsta varoņa brālis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PLMP) portālam "Delfi" skaidroja, ka jebkuram Baltkrievijas pilsonim, ja viņš vēlas kļūt par Latvijas pavalstnieku, jāiet naturalizācijas ceļš. Tomēr, ja pavalstniecības prasītājs ir latvietis, viņš pats vai priekšteči pastāvīgi Latvijā dzīvojuši jebkurā laika posmā no 1881. līdz 1940. gada jūnijam, viņam nav jāiet naturalizācijas ceļš, bet jānokārto valsts valodas prasmju pārbaude.
"Lai sekmīgi nokārtotu latviešu valodas prasmi, pilnībā jāsaprot sadzīves un oficiāla rakstura informācija. Jāspēj brīvi stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām. Jāprot tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus," skaidroja PLMP pārstāve Undīne Priekule.
Viņa arī norādīja, ka tiem latviešiem, Baltkrievijas pilsoņiem, kuri vēlas dzīvot Latvijā un kuriem ir nepieciešama pastāvīgās uzturēšanās atļauja, iespējams arī repatriācijas ceļš. Tādā gadījumā eksāmens nav jākārto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
