Izglītība un dinamisks darba tirgus – Baltijas jūras reģiona attīstības pamats, pārliecināts Vējonis  (16)

Uzrunā konferences dalībniekiem prezidents norādīja, ka šo valstu izglītības sistēmām ir izšķiroša loma reģiona konkurētspējas veicināšanā ne tikai Eiropā, bet arī globālā kontekstā.

"Izglītība ir mūsu labklājības pamatu pamats. Augstskolas un universitātes ir zināšanu un inovāciju centri. Mūsu prioritātei ir jābūt pētniecības, augstākās izglītības un ražošanas integrācijai. Tādējādi mēs varam panākt lielāku zināšanās balstītas ekonomikas un eksporta attīstību un palielināt mūsu konkurētspēju pasaules mērogā," sacīja Vējonis.

Viņš norādīja, ka reģiona nākotnei izšķirīgas ir arī plašas darbaspēka iespējas, jo Latvija un kaimiņvalstis Baltijā saskaras ar iedzīvotāju, īpaši jauniešu aizbraukšanu uz valstīm ar augstākiem labklājības standartiem.

"Baltijas jūras reģiona valstīm ir jāturpina kopīgi strādāt un sadarboties, lai nodrošinātu vislabākās iespējas jauniešiem, lai viņi varētu kļūt par aktīviem darba tirgus dalībniekiem un sniegtu savu ieguldījumu mūsu sabiedrību ekonomiskās labklājības uzlabošanā," aicināja Raimonds Vējonis.

Savā uzrunā Valsts prezidents pievērsās arī ilgtspējīgam tūrismam, norādot, ka tā ir viena no šī reģiona izaugsmes jomām. Baltijas jūras valstis lepojas ar augstu bioloģisko daudzveidību un unikālām kultūras tradīcijām, kam ir liels potenciāls ilgtspējīga tūrisma attīstībai reģionā.

"Tūrismu attīstot un pārvaldot ilgtspējīgā veidā, tas var kļūt par rīku bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tādējādi tiek samazināts ekoloģiskās pēdas nospiedums līdz minimumam, nodrošināta videi draudzīga nodarbinātība vietējiem iedzīvotājiem, novirzot ieņēmumus atpakaļ dabas aizsardzībai un darbojoties kā līdzeklis izpratnes veicināšanā," uzsvēra Valsts prezidents.

Noslēgumā Valsts prezidents norādīja, ka Baltijas jūras reģiona valstīm ir būtiski vienoties par kopīgu mērķi, lai panāktu saskaņotāku pieeju dabas aizsardzībai, piesārņojuma novēršanai un Baltijas jūras izmantošanai.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicināja Baltijas jūras reģiona valstis kopīgiem spēkiem veicināt mieru un demokrātiju reģionā, kas šobrīd ir nozīmīgāk nekā jebkad agrāk, lai novērstu konflikta draudus, informēja Saeimas preses dienestā.

Uzsverot, ka šajās dienās atzīmējam Baltijas jūras reģiona parlamentu sadarbības 25.gadskārtu, Saeimas priekšsēdētāja aicināja neaizmirst, ka arī Baltijas jūras reģiona sadarbības pamatlicējus vadīja ideja par mieru un demokrātiju. „Tagad, kad mūsdienu pasauli satricinājušas krīzes un konflikti, šī vīzija vēl jo vairāk kalpo par iedvesmu un mudina mūs būvēt tiltus un nojaukt sienas," sacīja Mūrniece.

„Mums kopīgiem spēkiem jāaizstāv mūsu vērtības – demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, tostarp arī starptautiskajās tiesībās balstītā kārtība," Rīgā, atklājot 25.Baltijas jūras parlamentāro konferenci (BJPK), sacīja Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja parlamentu centrālo lomu demokrātijas veicināšanā gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Mūrniece mudināja parlamentāriešus palikt uzticīgus demokrātijas vērtībām un rūpēties par mieru, brīvību un labklājību reģionā, kā arī darboties savu iedzīvotāju interesēs.

No 28. līdz 30.augustam Rīgā notiek 25.BJPK konference, kurā šogad galvenā uzmanība veltīta jautājumiem par augstas kvalitātes izglītību un darbaspēku kā nosacījumu Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei.

BJPK ir 1991.gadā dibināts Baltijas jūras reģiona valstu parlamentāriešu forums, kurā darbojas pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas. BJPK strādā parlamentārieši no 11 nacionālajiem parlamentiem, 11 reģionālajiem parlamentiem un piecām reģiona parlamentārajām organizācijām. Saeima šajā forumā ir iesaistījusies kopš tā pirmsākumiem, un to pārstāv Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija.