Spēkā stājas pedagogu atalgojuma reforma; minimālais atalgojums par likmi būs 680 eiro  (37)

Pedagogu atalgojuma reformas izstrāde sākās 2014.gada pavasarī izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) laikā, kad uz sēdi sanāca pirmā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupa, iezīmējot plašu vēlmju, problēmu, kā arī nesaskaņu loku.

Pēc 12.Saeimas vēlēšanām nozares ministra krēslu ieņēma Mārīte Seile, kuras vadībā tika izstrādāts jauns pedagogu atalgojuma reformas modelis. Tomēr politiskā atbalsta trūkuma, kā arī sadarbības partneru neapmierinātības dēļ modeli tam paredzētajā periodā ieviest neizdevās.

Šī gada 25.aprīlī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) prezentēja viņa vadībā izstrādāto pedagogu atalgojuma modeli, kas ir jau esošo normatīvu grozījumi. Lai gan tika plānots, ka pedagogu algu reformu valdībā varētu skatīt vēl pavasarī, neapmierinātības no sadarbības partneriem dēļ līdz Ministru kabinetam normatīvo aktu projekti nonāca tikai aprīlī.

Šadurska izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis kāpina minimālo atalgojuma likmi līdz 680 eiro pašreizējo 420 eiro vietā. Ierobežotu līdzekļu dēļ šāds likmes apmērs netiks ieviests visās izglītības pakāpēs vienlaikus un vienādā apjomā.

No 1.septembra likme kāps vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, kā arī pirmsskolas pedagogiem, tomēr minētajiem bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada - līdz 680 eiro. No nākamā gada 1.janvāra likme pieaugs arī profesionālās ievirzes pedagogiem. Atalgojums sāks augt arī augstskolu un koledžu pedagogiem, tomēr viņu atalgojumu plānots kāpināt trīs gadu laikā.

Lai mudinātu pašvaldības sakārtot skolu tīklu, tiks piemēroti vairāki koeficienti atbilstoši skolēnu skaitam izglītības iestādē. Ja izglītības iestādes pašvaldībā atbildīs ministrijas noteiktajiem kritērijiem, tad tās varēs rēķināties ar lielāku piemērojamo koeficientu.

Reforma arī nosaka augstāku skolēnu un skolotāju skaita proporciju. Ja līdz šim tika noteikti tikai divi koeficienti - lauki un pilsēta -, kas arī radīja lielās atalgojuma atšķirības, tad tagad proporciju skaits pieaudzis līdz septiņām, precīzāk diferencējot nepieciešamo skolotāju un skolēnu skaita proporciju attiecīgajos valsts reģionos.

Pedagogu atalgojuma reformas rezultātā mērķdotācija pedagogu algām pieaugtu aptuveni 88% pašvaldību. 41% pašvaldību mērķdotācija pieaugtu par vairāk nekā 15%, savukārt vēl 21% pašvaldību mērķdotācijas apmērs pieaugtu robežās no 10% līdz 15%. Aptuveni sestdaļai pašvaldību mērķdotācija pieaugtu par aptuveni 5% līdz 10%, savukārt vēl vidēji katrai desmitajai pašvaldībai mērķdotācija kāptu par 5%.

Ņemot vērā pašreizējos aprēķinus, kas veikti, balstoties uz skolēnu skaitu 2015./2016.mācību gada sākumā, mērķdotācijas apmērs samazinātos 12% pašvaldību. Daļa no šīm pašvaldībām ir Pierīgas pašvaldības. Tomēr, kā skaidroja Šadurskis, ņemot vērā skolēnu skaita prognozes jaunajam mācību gadam, kur tiek lēsts skolēnu skaita pieaugums Pierīgas pašvaldībās, šīm pašvaldībām mērķdotācija varētu nesamazināties un palikt nemainīga.

Lai precīzi aprēķinātu finansējumu pedagogu algām atbilstoši mācību plānam attiecīgajā gadā, mērķdotāciju pedagogu darba samaksai tiks aprēķināta, balstoties uz skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī.

Reforma dažādu izglītības sektora darbiniekiem nosaka atšķirīgu darba slodzi. Vispārizglītojošo skolu skolotāju darba slodze nedēļā būs 30 astronomiskās stundas, savukārt profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā skolotājiem, izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes, darba slodze nedēļā varētu būt 30 astronomiskās stundas. Profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogu, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā skolotāju slodzē paredzētas 28 mācību stundas nodarbību vadīšanai.

30 stundu darba nedēļa tiek paredzēta arī interešu izglītības skolotājiem, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājiem, izglītības psihologam, sociālajam pedagogam, skolotājam logopēdam, sociālajam pedagogam, pedagoga palīgam, kā arī izglītības iestādes koncertmeistaram.

Mazāka slodze paredzēta skolotājam baleta māksliniekam horeogrāfijas profesionālajā izglītības iestādē - šī skolotāja darba slodze nedēļā paredzēta 23 stundu apmērā.

Pirmsskolas pedagogu darba slodzi nedēļā veidotu 40 stundas, no kurām 36 būtu veltītas mācību stundu, nodarbību vadīšanai.

40 stundu darba nedēļa tiktu noteikta arī izglītības iestādes vadītājam, viņa vietniekam, struktūrvienības vadītājam, izglītības metodiķim, pirmsskolas izglītības metodiķim, sporta organizatoram izglītības iestādē, surdopedagogam speciālās izglītības iestādes dzirdes kabinetā, tiflopedagogam speciālās izglītības iestādes redzes kabinetā, arodmācības (amatmācības) skolotājam, internāta skolotājam vispārējās un speciālās izglītības iestādē, skolotājam izglītības iestādes dienesta viesnīcā, izglītības iestādes bibliotekāram, skolotājam mentoram, izglītības iestādes muzeju pedagogam, pedagogam karjeras konsultantam.