'Izrādās, ka esmu dzīvs jeb kāpēc latvietis nēsā Dāvida zvaigzni' – aculiecinieka stāsts  (36)

"Kādā Tukuma kafejnīcā satiku labu paziņu. Ievēroju, ka viņa kreklu rotā Dāvida zvaigzne, gluži tāda pati, kādu nacistu laikos bija spiesti nēsāt ebreji. Arī krekls atgādināja koncentrācijas nometnes svītrotos toņus," savu reportāžu metaforiski sāk aculiecinieks Leons Stiprais.

"Pats esmu pensionārs. Mana dzīvesbiedre deviņdesmitajos gados neizturēja slēpto genocīdu no "patriotisko" Latvijas ierēdņu puses un aizbrauca ar mazo meitiņu uz savu dzimteni Somiju. Līdz ekonomiskajam sabrukumam strādāju Latvijas aizsardzības struktūrās. Biju labs šāvējs. Ieguvu pirmās vietas gan bataljona, gan armijas līmenī. Tad tiku pensionēts. Nācās pašam pret savu gribu braukt pie savas ģimenes, kaut gan mīlu Latviju un pēc tās ļoti skumstu.

Skumstu pēc latviešu valodas. Pēc zilajiem ezeriem, pēc Jāņuguns liesmām. Skumstu pēc atmiņām, pēc laika, kad jaunības trakumā varēju kails traukties ar slēpēm no Milzkalnes kalniem un lēkt Melnezera stindzinošajos ūdeņos, kā arī padzerties no svētavotiem. Tad es varēju pilnā rīklē dziedāt: "Pie dzintara jūras", "Vecpiebalgas pusē", "Krauklīts' sēž ozolā", "Mazs kukainīts' pa jūru peld".

Jā, man ir slāvisks uzvārds. Tomēr, jau sešpadsmit gadu vecumā uzrādīju savā pasē tautību –latvietis. Pie tā spītīgi turējos. Jo domāju latviski, tiku audzināts latviski. Dziedāju un dejoju latviski. Tikai obligātajā dienestā krievu armijā biju spiests mācīties runāt un lasīt krievu valodā. Tur tad pirmo reizi sadūros ar nicinājumu pret latviešiem kā nodevējiem un fašistiem.

Somija ir droša un labiekārtota zeme. Tā sniedz visas Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem paredzētās privilēģijas un nodrošinājumu. Tomēr pat Somija nespēj mani aizsargāt no Latvijas ierēdņu pataloģiskā naida pret saviem līdzcilvēkiem. Sevišķi pensionāriem, kuri ir slimi un cīnīties nespējīgi.

Atrados Somijā pēc smagas operācijas. Konstatēju, ka Latvija ir pārtraukusi man izmaksāt pensiju. Izrādās, ka Valsts Sociālās Apdrošināšanās aģentūras (VSAA) paspārnē ir nodibināta jauna organizācija un tā saucas VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa. Šī nodaļa ir pieprasījusi manu lietu no reģiona un "nogriezusi" man pensiju, jo es neesot iesniedzis ikgadējo dzīvības apliecinājumu. Tātad, esmu noziedznieka statusā. Nelīdzēja ne iesniegumi ar personisko parakstu, ne citi netieši dokumenti un pierādījumi, ka nesen esmu operēts Latvijas vadošā slimnīcā. Slimnīcas dokumentu kopijas un aviobiļetes uz mana vārda viņiem neko nenozīmēja. Esot nepieciešams notariāli apstiprināts dokuments par to, ka esmu dzīvs.

Satversme nosaka, ka Latvijas pilsonis var brīvi pārvietoties gan Latvijā, gan ES robežās. Civillikuma 7. pants nosaka, ka dzīves vieta ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot un darboties.

Vienai personai var būt vairākas dzīves vietas. Tas, izrādās, ir priekš muļķiem, jo pastāv arī MK noteikumi Nr. 542. Tie ierēdnim ir augstāki par Satversmi un Civillikumu.

Atbraucu uz Latviju šovasar atpūsties. Iegāju pie sava ārsta, kurš, nolaidis acis, man pavēstīja, ka esmu nobloķēts. Nenoskaidrojis, ko tas nozīmē, metos uz sava rajona VSAA un pavaicāju, kas par lietu. "Nezinām," sekoja atbilde. "Mēs jūs gaidām tikai 1. oktobrī, lai redzētu, ka esat dzīvs," man pateica. Pilsonības un migrācijas lietu departamentā darbiniece arī bija apjukusi un izbrīnīta, ka esmu dzīva persona ar Latvijas pilsoņa pasi teju vai pēkšņi nokritusi uz viņu galvām.

Savas pilsētas domē par attiecīgo samaksu mani atbloķēja un atkal uztaisīja par pilntiesīgu Latvijas pilsoni. Vēl izrādās, ka ir Veselības informācijas centrs, uz kuru esot jābrauc un jāiesniedz iesniegums Kuldīgā. Es, protams, pateicu, ka man tas nav jādara, jo esmu jau parādījies kā dzīvs Tukuma poliklīnikas direktores kabinetā, ārsta kabinetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Dzimtsarakstu nodaļā, Tukuma domē, arī Tukuma VSAA – pat divas reizes. Man sāp kājas, smacē niknums, klapē sirds un gribas kādu nošaut. "Nu tad dodiet savu telefonu un mēs skatīsimies, kā varam palīdzēt," man atbildēja visžēlīga meitenes balss Veselības informācijas centrā Kuldīgā.

Kāpēc es stāstu šo pārdzīvojumu tev un nēsāju dzelteno zvaigzni kā noziedznieks? Tāpēc, ka savā valstī jūtos kā sevišķu personu grupas pārstāvis, par kuru var nesodīti ņirgāties. Jūtos kā žīds nacistu laikos. Gribu brīdināt visus Latvijas pensionārus, kas grib doties uz ārzemēm: "Esiet modri un gatavi uz pazemojumiem. Ziniet, ka esat VSAA SPN uzraudzībā, kurai ir Probācijas dienesta tiesības. Ziniet, ka Satversme un Civillikums ir dekoratīva izkārtne. Pensionārus un izbraukušos no Latvijas nemīl, ienīst un centīsies vienmēr pazemot."

Par šaušanu. Ja nāks ienaidnieks, tad arī tagad esmu gatavs nošaut vismaz dažus no tiem. Tikai rodas jautājums, kuri tad ir īstie Latvijas ienaidnieki?"

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) portālam "Delfi" paskaidroja, ka Starptautiskā pakalpojumu nodaļa izveidota jau pirms 20 gadiem un arī prasība apliecināt, ka VSAA pakalpojumu pieprasītājs ir dzīvs, ir gadiem ilga prakse.

"Lai ārvalstīs dzīvojošiem pensiju saņēmējiem varētu turpināt maksāt Latvijas pensiju visu nākamo gadu, aģentūrai ir pienākums pārliecināties, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs. Tāpēc personai vienu reizi gadā, periodā no pirmā oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz aģentūras nodaļā rakstisks pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu," skaidroja VSAA pārstāve Iveta Daine.

Pieprasījumu var sūtīt pa pastu, elektroniski vai iesniegt ar pilnvarotas personas starpniecību, taču tam jāpievieno arī ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas izsniegts notariāls dzīvības apliecinājums. Ārzemēs dzīvojošajiem pensijas saņēmējiem ir iespēja šo faktu apliecināt arī Latvijas vēstniecībās, norāda Daine. Pieprasījumu par pensijas turpmāko izmaksu pensijas saņēmējs, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, var arī personīgi iesniegt jebkurā aģentūras nodaļā. Šādā gadījumā notariāls dzīvības apliecinājums nav nepieciešams.

VSAA pārstāve Daine arī piebilda, ka notariālu dzīvības apliecinājumu un oficiālu pensijas pieprasījumu ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem pieprasa, lai novērstu iespējamu valsts budžeta līdzekļu pārmaksu.