Zemie pabalsti un darba tirgus noslēgtība – IeM valsts sekretāre skaidro bēgļu aizbraukšanu  (95)

Kļūda, kā norādīja Pētersone-Godmane, bijusi samazināt pabalstus bēgļiem, kas varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc patvēruma meklētāji nav spējuši integrēties sabiedrībā. Tāpat kā problēmu viņa minēja noslēgto darba tirgu, kur valodas ierobežojuma dēļ ir sarežģīti atrast darbu kaut vai uz dažiem mēnešiem.

Viņa uzsvēra, ka nav godīgi salīdzināt šo pabalstu apmēru ar Latvijas sociālo pabalstu saņēmēju saņemto, jo bēgļiem, ierodoties Latvijā, ir krietni sliktāka situācija. "Viņi ir zaudējuši visu," sacīja Pētersone-Godmane.

Ziņots, ka par pabalstu samazināšanu 2015. gadā iestājās koalīcijas partija "Nacionālā apvienībā", kas vairākkārt centusies pārliecināt politiskos partnerus, ka patvēruma meklētāju pabalsts nedrīkst būt lielāks par to, ko saņem Latvijas sociālo pabalstu saņēmēji.

Valsts sekretāre precizē, ka, visticamāk, pret Latviju nekādas sankcijas netiks vērstas, jo tās bēgļu pārvietošanas programā vienkārši nav paredzētas, taču politiskā līmenī varētu kristies uzticība Latvijas spējām nodrošināt ES līmeņa politiskos lēmumus.

Tāpat arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LTV sacīja, ka pabalsti ir pārāk mazi. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka, saņemot patvēruma meklētāju pabalstu, nav iespējams samaksāt pa dzīvokļa īres pirmo mēnesi.

Patvēruma statusu saņēmušajiem pabalsts samazināts 2015. gadā, un šobrīd ar mēnesī saņemto 139 eiro pabalstu ir ļoti sarežģīti uzsākt dzīvi ārpus patvēruma meklētāju centra, jo, lai īrētu dzīvokli, ir nepieciešama pirmā iemaksa par diviem mēnešiem.

Ziņots, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.