Valdība atļauj ierīkot kapus kāpu zonā; dabas draugi nikni  (104)

Engures novada dome aprēķinājusi, ka pašvaldības rīcībā esošie Ragaciema kapi pildās pārāk strauji, tāpēc nepieciešams veidot jaunu kapsētu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Lai pašvaldībai nodotu valsts īpašumā esošo zemi, bija nepieciešama valdības piekrišana, ko dome nu arī saņēmusi.

Jau aptuveni pirms gada pret šo ideju iebilda dabas aizstāvji no biedrības "Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm".

Kā sarunā ar portālu "Delfi" norāda tās vadītājs Gints Kauniste, pašvaldības teiktais, ka kapu vietas pietiks tikai aptuveni gadam, nav patiesība, jo pie efektīvākas saimniekošanas tie varētu būt pat 40 gadi. Biedrība vēlējusies iesniegt alternatīvus variantus kapu ierīkošanai, taču tās idejas nav uzklausītas, klāsta Kauniste.

Tāpat arī tiesībsarga Jura Jansona atzinumā 2015. gada nogalē norādīts, ka pašvaldība nav rīkojusies atbilstoši labas pārvaldības principiem un aicināts Engures domi pārskatīt plānu ierīkot kapus kāpu zonā. Viņš secinājis, ka no pašvaldības puses nav detalizēti izvērtēti arī citi varianti, kur varētu ierīkot kapus.

Arī LU Vides zinātnes nodaļas docente Kristīne Āboliņa pauž sarūgtinājumu par valdības otrdien pieņemto lēmumu. "Neskatoties uz to, vai tur ir kapi vai kultūras nams, svarīgi, ka šis ir precedents, ka kaut kādai atsevišķai vajadzībai tiek grozīti likumi, lai gan sabiedrība un Eiropa ir vienojusies, ka aizsargājamo teritoriju lieguma zonā neko tādu nedara. Tas ir precedents, kas ir daudz plašāks, nekā vienkārši konkrētie kapi," atzīst pētniece.

"Šādas piejūras kāpas ir mazāk par 1% no Latvijas teritorijas, un būtībā tā ir nacionālā vērtība. Pašvaldības pārstāvji Ministru kabineta komitejas sēdē izteicās, ka šī zona ir tikai tāda piegružota un sakārtojama teritorija, tagad redzam, ka viena pašvaldība var likvidēt nacionālu vērtību," saka Āboliņa.

"Es saprotu, ka cilvēkiem ir nepieciešami kapi, bet jautājums ir par prioritāti, kur tad cilvēks vairāk iet pastaigāties – vai uz kapiem? Un, ja mēs nosakām par prioritāti kapus, nevis kāpas, tad man jājautā, kā konkrētā ciema iedzīvotāji rūpējas par tiem cilvēkiem, kuriem nav mašīnu un kuri nevar brīvdienās braukt atpūsties tālāk no ciema," kāpu zonas nozīmību skaidro pētniece.

Kā skaidrots otrdien apstiprināto noteikumu anotācijā, dabas lieguma zonā ir aizliegta zemes lietošanas kategorijas maiņa, bet izņēmuma gadījumi paredzēti infrastruktūras ierīkošanai, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošanai, dabisko procesu rezultātā konstatētās zemes lietošanas kategorijas maiņai, kā arī kapsētu ierīkošanai.

Izņēmums kapsētu ierīkošanai paredzēts, lai saskaņotu dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses, ņemot vērā, ka Engures novada Lapmežciema pagasts pilnībā ietilpst nacionālā parka teritorijā, un nacionālā parka teritorijā ir iekļautas arī blīvi apdzīvotas vietas, kurās tradicionāli ir bijušas nelielas kapsētas, skaidrots anotācijā.

Dabas aizstāvji gan uzsver, ka norma par kapsētu ierīkošanu Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā neatbilst vairākiem vispārējiem vides tiesību principiem, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem tiesību aktiem.

Kauniste skaidro, ka Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonu lielākoties aizņem meža zeme, tostarp rets, īpaši aizsargājams Eiropas nozīmes, "Natura2000", biotops – mežainas piejūras kāpas –, kas atrodams tikai 1% Latvijas teritorijas un kura aizsardzības statuss saskaņā ar monitoringa datiem pašlaik ir nelabvēlīgs.

Kā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kapsētas ierīkošana Lapmežciema pagastā tiek pieļauta kā izņēmums, jo šis pagasts pilnībā atrodas nacionālajā parkā un no vienas puses to ieskauj Rīgas jūras līcis, bet no otras puses - Kaņiera ezers. Tāpat vērā ir jāņem augstais gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo jaunas kapsētas vietas izvēli.

Tikmēr Kauniste portālam "Delfi" norāda, ka ministrijas teiktais par izņēmuma statusu neesot tiesa. Viņš pirms vairāk nekā gada iesniedzis ministrijā piecas alternatīvas kapsētas ierīkošanas vietas, tostarp pārliecinājies ne tikai par to sanitāro aizsargjoslu, bet arī gruntsūdens līmeņa piemērotību. Šos aprēķinus Valsts kanceleja, VARAM un Engures novada pašvaldība neesot ņēmusi vērā.