Lai gan bēgļi pamet Latviju, vērienīgo 'Mucenieku' pārbūvi turpinās  (57)

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ( V) aģentūrai LETA gan izteicies, ka Latvijai arī var nākties uzņemt atpakaļ tos bēgļus, kas labākas dzīves meklējumos devušies uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Iekšlietu ministrija gan oficiāli nav informēta par uz Vāciju aizbraukušajiem bēgļiem, jo Latvija nav tiesīga ierobežot ceļošanas iespējas ES. Tomēr Latvija ir atbildīga par aizbraukušajām personām, proti, ja šādi cilvēki vēlēsies oficiāli strādāt vai pieprasīt patvērumu kādā no citām ES dalībvalstīm, tad šī valsts var pieprasīt Latvijai viņus uzņemt atpakaļ, atzinis ministrs.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, patlaban spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nosaka, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt tikai tajos gadījumos, ja persona mirusi vai ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, vai arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas.

Pabalsta izmaksu var pārtraukt arī tajā gadījumā, ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījumā vai zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Tomēr, ja patvēruma meklētājs iepriekš nebrīdina patvēruma meklētāju centra administrāciju par ilgstošu prombūtni un pamet centru, PMLP vairs neizmaksā šai personai dienas naudu trīs eiro apmērā.

Kā situāciju skaidro pārvalde, PMLP nav tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas neuzturas vairs Patvēruma meklētāju centrā Mucenieki, neizmaksāt pabalstu. Pārvalde atgādina, ka bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvējiem tāpat kā citiem Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi pārvietoties un ceļot.

Patvēruma likumā ir noteikts viens kritērijs, kas ļauj saņemt bēglim vai personai ar alternatīvo statusu pabalstu – personai nav cita iztikas avota. Līdz ar to valdības noteikumos nevar veikt grozījumus, jo Saeima nav izvirzījusi citus kritērijus pabalsta izmaksai. Ņemot vērā normatīvo aktu hierarhiju, vispirms grozījumi ir jāveic Patvēruma likumā, situāciju skaidro PMLP.

Vienlaikus pārvalde norāda, ka patlaban sagatavoti grozījumi Patvēruma likumā. Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija pēc padziļinātas situācijas izpētes izstrādājušas pieeju, kas maina līdz šim piemērotos pabalstu izmaksas principus un kārtību, nemainot uzturēšanās pabalsta apmēru. Plānots sasaistīt pabalstu darbspējīgā vecumā esošām personām ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā un bezdarbnieku pienākumu, tajā skaitā darba meklēšanas un piemērotu darba pienākumu veikšanas, pildīšanu un nodarbinātību.

Plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā jau 2017. gada janvārī.

PMLP informē, ka šogad pabalsta izmaksa atsevišķos gadījumos statusa ieguvējiem esot atteikta vai pārtraukta, jo personu ienākumi pārsnieguši minimālo algu vai snieguši nepatiesas ziņas iztikas līdzekļu deklarācijā.

Savukārt Iekšlietu ministrijā portāls "Delfi" uzzināja, ka saistībā ar iepriekš centrā "Mucenieki" paredzēto infrastruktūras būvniecību nekas nemainās un aizvien plānots izveidot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, kā arī paplašināt "Mucenieku" patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, jo, neskatoties uz Latviju pametušajiem patvēruma meklētājiem, Latvijai vēl jāpārvieto 531 patvēruma meklētājs.

Jau vēstīts, ka pērnā gada novembrī Ministru kabinets atbalstīja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra "Mucenieki" izveidošanu Muceniekos, bet martā valdība lēma centram noteikt nacionālo interešu objekta statusu.

Savukārt jau janvāra izskaņā valdība piešķīra 3,1 miljonu eiro Iekšlietu ministrijai, lai varētu segt izdevumus saistībā ar Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centra paplašināšanu.

Jau ziņots, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau devies uz Vāciju.

Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.