Ministru kabinets otrdien aiz slēgtām durvīm iepazinies ar Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto ziņojumu saistībā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem. Tajā identificētas divas galvenās problēmas, kas valstij būtu steigšus jārisina, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Tā IeM identificējusi, ka bēgļu iegūtās valodas prasmes nav pietiekamas, lai tie veiksmīgi integrētos Latvijas darba tirgū. Kučinskis pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija turpmāk vairāk sekos līdzi valodas apmācībai, lai tā būtu intensīvāka.
Tāpat plānots, ka uzturēšanas pabalstu, ko bēgļu statusu saņēmušie var saņemt 12 mēnešus, no pēdējiem mēnešiem pārceltu uz pirmajiem, lai personas varētu segt ar dzīvokļa īri saistītos izdevumus – iemaksāt drošības naudu.
Vienlaikus Kučinskis atzīmēja, ka tiek virzīti grozījumi likumā, kas paredz bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās pabalsta izmaksu sasaistīt ar atrašanos Latvijā.
"Mums nav pieredzes atšķirībā no citām valstīm šajos jautājumos. Neviens necerēja, nedomāja, ka sākotnējā procesā nebūs problēmas, kas būs jānovērš. Uzskatu uz šo brīdi identificētie jautājumi par darbu un dzīvesvietu ir galvenie, ko mēs varam nodrošināt," pauda premjers.
Ziņots, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau devies uz Vāciju.
Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.
Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
