Turklāt koalīcijas partijas ir vienojušās, ka kopā ar ierastajām "deputātu kvotām" katra varas partija 2017. gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas, saņems vēl naudu sevis vadīto pašvaldību atbalstam, vēsta raidījums.
Saskaņā ar "LNT Ziņu" rīcībā esošo neoficiālo informāciju individuāli vienam koalīcijas deputātam iecerēts piešķirt 20 000 eiro, tāpat kā šī gada budžetā. Bet kopumā "deputātu kvotām" plānots atvēlēt 2,8 miljonus eiro.
Lai gan līdz šim nav zināms, cik liels finansējums tiks nodots Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Vienotības" un Nacionālās apvienības rīcībā, raidījums lēš, ka katra partija varētu saņemt līdz trīs miljoniem eiro.
"Deputātu kvotās" atvēlētos līdzekļus parlamentārieši var izmantot pēc saviem ieskatiem, lai finansētu dažādus projektus. Parasti tie ir dažādi nelieli remontdarbi skolās, bērnudārzos, baznīcās un tamlīdzīgos sabiedriskos objektos. Nauda visbiežāk tiek atvēlēta partijas vēlēšanu apgabaliem.
Šis budžeta resursu piešķiršanas princips bieži tiek kritizēts, jo nauda tiek tērēta saskaņā ar deputātu individuālajām vēlmēm. Deputātu vēlmju sarakstu Saeima izskatīs oktobra beigās.
"Es negribētu tās saukt par "deputātu kvotām", bet deputātiem ir tiesības tajā stadijā, kad budžets ir Saeimā, veikt izmaiņas tajā, ko Ministru kabinets ir atnesis, un pēc savas gribas, pēc savas pārliecības piedāvāt, atbalstīt un piešķirt," raidījumam norādīja Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
"Ne tā, ka katram deputātam tagad ir kaut kāda šī te "kvota" un tagad tā tad tiek pārdalīta pēc katra ieskatiem. Tas nav pareizi. Bet tas, ka frakcijām Saeimā vispār ir iespēja kaut kādus papildu piešķīrumus dot – jā, es uzskatu, tā tam vajadzētu būt. Bet, kā jau katru gadu esmu teicis, tas nevarētu attiekties tikai uz pozīciju, bet arī uz opozīcijas frakcijām," komentēja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
"Es personīgi neesmu pret "deputātu kvotām". Vienkārši tāpēc, ka ir iesniegti dažādi sīki priekšlikumi no pašvaldībām, no, teiksim, slimnīcām vai bibliotēkas, vai kādām citām iestādēm, kur parasti budžetā neatrod vietu. Un kāpēc gan lai Saeima neatbalstītu jēgpilnu priekšlikumu, kas ir maza apmēra, bet tomēr vajadzīgs sabiedrībai? Tā kā principā, ja tie ir sabiedrībai vajadzīgi projekti, es esmu "par". Jautājums – lai tā nauda netiktu izšķiesta tā bezjēgā," tā savukārt uzskata Saeimas deputāte no "Vienotības" Laimdota Straujuma.
Pret "deputātu kvotu" sistēmu iebilst opozīcijas deputāti. "Šādu praksi mēs neatbalstām un nevaram atbalstīt, jo pēc būtības tas ir – viens deputāts mēģina pateikt, kas visai valstij ir vajadzīgs. Patiesībā, ja tā tas būtu, tas būtu vienkārši lieliski. Bet ar nožēlu šīs "deputātu kvotas" tiek izmantotas kā priekšvēlēšanu tēriņi vienam konkrētam deputātam un vienam konkrētam politiskajam spēkam," uzskata Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars.
Savukārt Inguna Sudraba (NSL) kā galveno trūkumu min to, ka vienīgais kritērijs kāda projekta finansēšanai ir politiskā piederība koalīcijas partijām. "Ar ko viena skola ir labāka par otru skolu vai sliktāka par otru skolu? Ar ko viens koris ir labāks par otru kori? Ir normāli lietas finansēt caurskatāmi, pēc vieniem kritērijiem saprotamiem. Un, ja finansējums nav tāds, ka var atbalstīt katru, tad ir kaut kādas prioritātes, kuras visiem ir zināmas. Un, piesakoties finansējumam, tas, kurš atbilst šai prioritātei, tad arī finansējumu saņem," norādīja Sudraba.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
