Brūniņš tiesā liecināja, ka piedalījies apzaļumošanas un bruģa likšanas darbos un strādājis tur no šo darbu sākuma līdz beigām. Darbi sākušies ar oļu novākšanu no jumta, pēc tam turpinājušies ar drenāžas sagatavošanu un kontūru iezīmēšanu. Tālāk bijusi zemes ieklāšana un līdzināšana, kā arī bruģa likšana. Savā darbā viņš izmantojis vibroblieti, un tas bijis saskaņots ar būvdarbu vadītājiem no būvfirmas "Re&Re". Visi darbi pildīti iepriekš paredzētā secībā.
Bruģi un melnzemi uz jumta cēlis celtnis, bet pirms tam būvdarbu vadītāji nākuši četras reizes dienā regulēt, kur drīkst un ko drīkst celt uz jumta, lai netiktu pārsniegts noteiktais smagums. "Jāliek tik daudz, cik uzreiz var izvest, tāpat arī likt, kur grib nevarēja, bet tikai vietās, kur tas specifiski norādīts vai kura bija iezīmēta. Ik pēc noteiktiem metriem tur varēja likt paku vai divas. Melnzemi maisos gan uz jumta nelika," tiesā stāstīja Brūniņš.
Liecinieks atzina, ka vietā, kurā notika pirmais jumta iegruvums bija redzamas degšanas pazīmes un varēja redzēt tādus kā ielāpus. Brūniņš tiesā teica, ka "varēja redzēt degšanas pēdas – ka tur kaut kas ir noticis". "Tur pleķītis, tur pleķītis. Tas nav tā, ka tur bija caurums, tādi plankumiņi tikai," sacīja Brūniņš, taču kopējo platību nevarēja norādīt.
Tāpat viņš nezināja, vai par degšanas pazīmēm "Re&Re" pārstāvji bijuši informēti. Vaicāts, vai pats viņš par to kādu ir informējis, Brūniņš atbildēja: "Kas es tāds esmu, lai ietu pie būvdarbu vadītāja un teiktu, vai jūs zināt, ka tur ir pleķis?".
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.