Līdz ar Kanādu uz Latviju varētu braukt Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas karavīri  (94)

Atbildot uz jautājumu, kuras valstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, Bergmanis norādīja, ka var sniegt vien pagaidām neapstiprinātu informāciju.

"Tas, mēs varam pateikt, protams, nav oficiāli apstiprināts, jo, piemēram, Spānijā šobrīd ir politiskā krīze, un viņi labprāt iesaistītos – tur militārajā pusē ir skaidrība, bet ir jāpieņem politiskais lēmums. Izskatās, ka decembrī būs jaunas vēlēšanas, līdz ar to nevar salikt punktu uz i. Bet viņu militārie eksperti šeit bija, bija no Kanādas, Itālijas, Spānijas, Slovēnijas un Polijas," sacīja Bergmanis.

Ja par Itālijas spēku ierašanos līdz ar Kanādas spēkiem jau tika ziņots, tad par pārējām valstīm līdz šim skaidrība nebija. Par slovēņu ierašanos liecina ne tikai Bergmaņa paustais, bet arī informācija Slovēnijas valdības mājaslapā, bet par Polijas spēku pievienošanos liecina nacionālo ziņu laikraksta "Nasz Dziennik" vēstītais. Tikmēr Spānijas mediji par valsts bruņoto spēku došanos uz Latviju klusē.

Runājot par gatavošanos starptautisko spēku uzņemšanai Latvijā, Bergmanis intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka būtiskākie izaicinājumi ir saistīti ar infrastruktūras sakārtošanu.

"Pagājušajā nedēļā bija liela ekspertu vienība, 70 cilvēki. Tur bija daļa no mūsu sabiedrotajiem un, protams, Kanāda. Šīs sarunas bija ļoti produktīvas, pozitīvas, atklātas un pretimnākošas. Mēs rādījām visu, neko neslēpjot. Stāstījām, kāda ir mūsu situācija, viņi to ļoti labi apzinājās. Viņi ir gatavi iesaistīties un palīdzēt. Karavīri nesūdzēsies, ja kaut kas kādu laiku, kamēr viņi šeit būs, nebūs vēl izdarīts, uzbūvēts vai kaut kādā veidā realizēts. Viņi varētu palīdzēt ar tehnikas izvietošanu. Tas pats attiecas uz sporta infrastruktūru, kas ir ļoti būtiski, bet situācija Ādažu bāzē tiešām ir ļoti smaga, jo būvinspekcija ir slēgusi mūsu sporta infrastruktūru. Mēs šobrīd ļoti aktīvi strādājam, lai realizētu jauno projektu, bet, protams, ka to tik ātri nevar realizēt," sacīja Bergmanis.

Kā vēstīts, nolūkā atturēt Krieviju no iespējamās agresija, NATO dalībvalstu līderi Varšavā notikušajā samitā apstiprināja četru daudznacionālu bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.

Jau ziņots, ka nākamā gada pavasarī Latvijā ieradīsies ap 1000 cilvēku liels daudznacionāls NATO valstu bataljons. Paredzēts, ka pusi no bataljona veidos Kanādas karavīri.