"Apgūstot latviešu valodu trīs vai sešus mēnešus un dzīvojot Muceniekos, cilvēki nevar integrēties. Man vajadzēja 10 gadus, lai kļūtu par latvieti un Latvijas pilsoni," trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, runājot par aktuālo situāciju patvēruma meklētāju uzņemšanā, uzsvēra deputāts Hosams Abu Meri (V).
Deputāts komisijas sēdē klāstīja savu pieredzi. Latvijā viņš ieradās 1993. gadā kopā ar vēl 39 cilvēkiem. Pēc gada palikuši tikai 26, lai gan visām personām vecāki deva naudu dzīvošanai. Kāds neizturējis laika apstākļus Latvijā, kāds nav apradis ar Latvijas kultūru, minēja Abu Meri.
"Ja cilvēki no Grieķijas brauca uz Latviju, vismaz viņiem bija cerība, ka dabūs minimālu darba vietu, lai viņi var pabarot sevi un savu ģimeni, dzīvot un tā tālāk. Bet, ja par cilvēkiem tiešām, kā Iekšlietu ministrija saka, pēc trim vai sešiem mēnešiem neviens vairāk neatbild, izņemot vienu cilvēku – mentoru... Nabadziņam, jāskrien, jāzvana un jāiet pie dzīvokļa īpašnieka lūgt, lai viņu ņem. Protams, nekas nesanāk," kritisks sēdē bija Abu Meri. "Ja man, kamēr es mācos latviešu valodu un integrējos, nav kur ēst, strādāt vai gulēt, protams, es pametīšu valsti. Braukšu uz Vāciju, kur ir liela arābu vai islāma diaspora, kas par mani rūpēsies."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
