Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar nepilnībām Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem sākta resoriskā pārbaude, pastāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
"Pārbaudes rezultātā tiks pieņemts lēmums Kriminālprocesa likuma 369.–373. pantā noteiktā kārtībā. Par resoriskās pārbaudes rezultātā pieņemto lēmumu tiks informēta prokuratūra, kas ir kompetenta veikt šī materiāla un tajā pieņemtā lēmuma pārbaudi," skaidroja VID.
Kā ziņots, 2. septembrī Ģenerālprokuratūra, izvērtējot institucionālo piekritību, materiālus par nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un par, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā, nosūtīja izvērtēšanai un kriminālprocesuāla lēmuma pieņemšanai VID Finanšu policijas pārvaldei.
Iepriekš VID Finanšu policijas pārvalde lietas materiālus nosūtīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), bet KNAB no VID saņemtos materiālus par nepilnībām VVD ģenerāldirektores Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai piekritības izlemšanai, jo Krimināllikuma 219. panta "Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas" piemērošana nav tā kompetencē.
VID Sabiedrisko attiecību daļā skaidroja, ka lieta tika nodota KNAB, jo VID izmeklēšanas iestāde konstatēja iespējamas interešu konflikta situācijas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 22. panta otrās daļas izpratnē. Tā paredz, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās (šajā gadījumā – VID) darbības objektivitāte un neitralitāte.
Jau ziņots, ka VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 275. panta 2. daļā noteikto, 12. augustā tika pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu un materiāli nodoti KNAB.
LAPK 275. panta 2. daļa nosaka, ka lēmums par lietvedības izbeigšanu tiek pieņemts, "ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu".
Koļegova tieši 12. augustā, dienā, kad VID pieņēma iepriekšminēto lēmumu, paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
Iepriekš vēstīts, ka "Vienotības" iebildumu dēļ valdība 9. augustā uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs".
"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa pērn saņēmusi 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidrojusi, ka viņa šīs dividendes pērn dāvinājusi savam brālim. Koļegova pērn arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova skaidrojusi, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas rada aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.
"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014. gadā – 380 000 eiro, bet 2013. gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).
"Pallogs" peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014. gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013. gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012. gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
