'Latviju latviešiem' un noviržu popularizēšana – bēgļu jautājums sanikno radikāļus  (200)

Drošības policija (DP) gan šādu galēji labēju organizāciju veidošanos un to aktivitātes vērtē, norādot, ka aktīvisti cenšas izmantot savās interesēs Latvijas sabiedrības kritisko attieksmi pret bēgļu izmitināšanu. Neskatoties uz to, ka Latvijā atbalsts labēji radikālām ideoloģijām ir zems, patvēruma meklētāju izmitināšana tomēr var veicināt radikalizācijas potenciālu ksenofobiski vai rasistiski orientētu personu vidū, secina DP.

Jau savā gada pārskatā par 2015. gadu DP minējusi, ka, līdz ar diskusiju par bēgļu uzņemšanu, savu darbību aktivizējuši tieši labēji radikālo ideju atbalstītāji. DP gan norāda, ka šo organizāciju radītie riski konstitucionālās iekārtas drošībai joprojām ir zemi.

Labēji radikāli orientētas personu grupas centušās izmantot sabiedrības nepatiku pret bēgļiem, bet pret bēgļu uzņemšanu vērstais noskaņojums izpaudies miermīlīgos protestos, vērtē DP. Citāda situācija gan bijusi virtuālajā vidē, kur valdījuši agresīvi komentāri. DP vērtējumā tas apliecina jautājuma potenciālu veicināt radikalizāciju rasistiski un ksenofibiski orientētu dažādu tautību personu vidū.

Protesta akcijās pret bēgļu izmitināšanu iesaistījušies gan ilggadējie labēji radikāli orientētie aktīvisti, piemēram, aizliegtās biedrības "Gustava Celmiņa centrs" pārstāvji, gan šādu ideju atbalstītāji, kuri pēdējo gadu laikā bija atturējušies no publiskām aktivitātēm. Vienlaikus protesta pasākumos aktīvi piedalījās arī personas, kuras iepriekš nebija nonākušas DP uzmanības lokā kā labēji radikāli orientētu organizāciju vai grupu dalībnieki. Tāpat šajās aktivitātēs iesaistījās arī eiroskeptiķi un populisti, kuri centās izmantot bēgļu jautājumu.

Savā manifestā organizācija neslēpj pārliecību, ka patlaban, kā arī tuvākajā nākotnē, neesot steidzamāku uzdevumu par to, kā nepieļaut jaunus imigrantu pūļus un stiprināt savu gatavību aizstāvēties pret augošo Krievijas agresiju.

Savās rindās organizācija uzņem "ikvienu nacionāli noskaņotu latvieti, neatkarīgi no vecuma, profesijas, izglītības vai organizācijas piederības", taču īpaši tā cer uz zemessargiem, aizsargiem, karavīriem un policistiem.

Aktivitātes sociālajā tīklā "Facebook" liecina, ka, sākot ar 13. septembri, organizācija uzsāk jaunu pašaizsardzības mācību ciklu. Mācību vieta nav norādīta, taču papildus informāciju varot iegūt, sazinoties ar organizāciju.

Kad par mācībām interesējas portāls "Delfi", organizācijā atbild, ka tajās tiek uzņemtas arī sievietes. Apmācības notiekot Rīgas centrā, taču konkrētu vietu pagaidām organizācijā nenorāda. Paralēli fiziskās sagatavotības treniņiem notiekot arī grupas diskusijas.

"Tēvijas sargi", kā norāda organizācija, dibināta jau 2004. gada 1. oktobrī, taču plašākā sabiedrībā tā popularitāti guva līdz ar jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā un viņu ierašanos patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Tobrīd organizācijas dalībnieki apvienojās patruļās Muceniekos, lai, kā viņi paši skaidroja, nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

Septembra sākumā publicētā informācija liecina, ka organizācija plāno paplašināties, izejot no Rīgas robežām un skatoties Cēsu virzienā. Tāpat no "Facebook" profilā publicētās informācijas izriet, ka organizācija tās dalībniekiem rīko iknedēļas fiziskās sagatavotības treniņus militārajā tuvcīņā. Savukārt par organizācijas izplešanos liecina arī augustā publicētā informācija, ka tā meklē plašāku "mājvietu" jeb treniņzāli. Kā minimālās prasības tiek norādīta vismaz 150 kvadrātmetru platība, elektrība, ūdens un kanalizācija, kā arī tai būtu jāatrodas iespējami tuvu Rīgai.

Organizācijas "Facebook" lapā tai seko 5000 cilvēku.

No apraksta iziriet, ka organizācija neatbalsta Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā un arī Eirozonā, jo iestājas pret eiro un vēlas atgūt latu kā Latvijas valsts valūtu.

Cita starpā organizācija arī norāda, ka ir par latviešu nacionālās identitātes aizsardzību, pret imigrantu ieceļošanu un "sveštautiešu uzkundzēšanos". Tā iestājas par etniski un kulturāli viendabīgu valsti ar stabilu latviešu vairākumu, bet ir pret "Latvijas pilsonības piešķiršanu okupantiem un uzturēšanās atļauju tirdzniecību".

Noprotams, ka organizācija ir pārliecināta, ka patlaban Latvijā novērojama rusifikācija un tā ir jāaptur. "Par patiesi neatkarīgu Latviju. Pret Maskavas, Briseles un Vašingtonas globālistu diktātu," teikts organizācijas manifestā.

Vēl "Taisnīgums" pauž viedokli ne tikai par ģeopolitiskiem vai sociālekonomiskiem jautājumiem, bet arī iejaucas sociālās labklājības un kultūras jomās, norādot, ka ir par tradicionālajām vērtībām un stiprām ģimenēm, kas acīmredzami nozīmē iestāšanos pret "perversiju propagandu, agresīvo homoseksuālismu, feminismu un seksuālo visatļautību".

Arī aizsardzības jautājumos organizācijai ir viedoklis, ka būtu nepieciešama vispārēja militāra apmācība un apbruņota tauta.

Organizācijas mājaslapā kā vadošie cilvēki norādīti trīs – Viktors Birze, Oskars Krīgers un Vilnis Strods.

Birze sevi raksturo kā latvieti, kurzemnieku, liepājnieku piektajā paaudzē un pārliecinātu latviešu nacionālistu. Viņš ir organizācijas valdes loceklis un strādā sabiedrisko attiecību un vides izglītības jomā uzņēmumā "Liepājas RAS", bet iepriekš bijis žurnālists reģionālajā portālā "irliepaja.lv".

Krīgers norādījis, ka uzskata sevi par nacionālkonservatīvi noskaņotu jaunās paaudzes latvieti ar maģistra grādu vēsturē. Viņš Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu vēstures studiju programmā, turpina studijas doktorantūrā, paralēli studējot arī pedagoģiju. Vidusskolā pasniedz vēsturi, politiku un tiesības. Savu akadēmisko karjeru saista ar militāro vēsturi Otrajā pasaules karā.

Savukārt Strods ar sevi mājaslapas apmeklētājus nav iepazīstinājis. 18. aprīlī gan viņš viesojies raidījumā "Būt latvietim", kuru veido biedrība "Latvietis". Raidījumā sanākušie aprsprieduši vēsturei veltītu mājaslapu "historia.lv", bet kādā brīdī pievērsušies Eiropas Savienības aprunāšanai.

Organizācija ir piedalījusies piketā pie valdības pret patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Pērn cīņa par to, kurš Vērmanes dārzā varēs rīkot savu pasākumu – biedrība "Mozaīka" vai Orols ar "Antiglobālistiem" – nonāca līdz Administratīvajai rajona tiesai. Orols un viņa biedrība gan zaudēja Rīgas domei un palika aiz Vērmanes dārza žoga. Toreiz tiesā Orols uzsvēra, ka "Mozaīka" savā pasākumā "popularizē savas seksuālās novirzes", tāpēc "Antiglobālisti" bija nolēmuši, ka var popularizēt smēķēšanu un alkohola lietošanu. Ar tādu mērķi viņi arī piesakot savu pasākumu. Rīgas dome gan oponēja, paužot bažas, ka "narkotiku popularizēšana" varētu sabiedrību mudināt uz noziedzīgām darbībām.

Šā gada sākumā, kad aktualizējās jautājums par "bēgļu kvotām" Orols pievērsās arī šai nišai. Februāra sākumā, kad kļuva zināmas, ka saistībā ar ES Pārvietošanas programmu uz Latviju no Grieķijas pārvietotas sešas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, Orols sarīkoja piketu pie Brīvības pieminekļa. Orols speciāli imigrantu tematikai izveidoja arī kustību "STOP masu imigrācijai".

Nepilnas divas nedēļas vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pieķēra Orolu safabricētas informācijas par bēgļiem atbalstīšanā. Raidījums bija veicis eksperimentu, izdomājot stāstu par to, ka jaunieši vēlas uzņemt filmiņu, kas vērsta pret bēgļiem. Orols šo iniciatīvu atbalstījis un bijis gatavs nākt talkā un sniegt padomus dažādu plakātu un pat video klipa izveidei, kas būtu vērsti pret bēgļiem."Varētu štancēt viltus ziņas, ka viņus te negaida. Tādas pasaciņas," raidījumam toreiz pauda Orols. Studijā "Antiglobālistu" līderis gan taisnojās, ka "paši līdz šim fiktīvas pasakas neesam sacerējuši".

Pēc šī uznāciena sabiedriskajā medijā "Antiglobālistu" aktivitātes ir pieklusušas un sabiedrības vai mediju redzeslokā ar jauniem iznācieniem nedz Orols, nedz viņa pārstāvētā biedrība nav nonākusi.

Savukārt savā "Facebook" kontā organizācija dalās ar rakstiem, kuros pausta bēgļiem nelabvēlīga informācija, kā arī ar Latvijas politiķu, deputātu un ministru izteikumiem saistībā ar migrācijas tematiku.

Vēl otrdien organizācija sociālajā tīklā dalījusies ar pārdomām par Latviju pametušajiem patvēruma meklētājiem. Organizācijas publicētais teksts ir gana īss un kodolīgs, paužot tās nostāju šajā jautājumā: "Pabalstus ir jāsamazina vēl vairāk! Bet' "Aizliegtajā paņēmienā'' ir satraukušies kāpēc bēgļi nepaliek Latvijā?! Vajadzētu taču viņiem palikt Latvijā! NA protams atkal kārtējo reizi līda caur adatas aci turpu šurpu ,tai vietā lai pateiktu - Jā mums pie kājas bēgļi, un mēs negribam viņus šeit. Pabalstus nepalielināsim ! Dzīvokļus nepiešķirsim. Lai bēg uz Vāciju pie zili pelēkajiem,pie ''tavariš'' Merkel – paņimaješ, da!"

"Aizliegtais paņēmiens" šā gada februārī rīkotajā eksperimentā par informācijas safabricēšanu bēgļu jautājumā arī vēstīja par iniciatīvu "Brālis - māsai". Iniciatīva paredzēja patruļu nodrošināšanu, lai sievietēm vakaros būtu droši. Patrulētāju tikšanās notika kādā pagrabā Āgenskalnā, bet uzrunātie, kuriem tika piedāvāts uzņemt melīgu filmiņu par bēgļiem, to vērtēja piesardzīgi, norādot, ka safabricēt stāstus par bēgļiem nav vēlams.

Drošības policijā (DP) portālam "Delfi" norāda, ka organizācija drošību sargājošajai iestādei ir zināma, taču DP rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka tā šobrīd rada draudus konstitucionālajai iekārtai.

Tajā pašā laikā DP informēja, ka tās rīcībā ir informācija arī par citām skaitliski nelielām grupām, kas vēršas pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, taču DP vērtējumā arī tās šobrīd nerada draudus Latvijas nacionālajai drošībai.

"GiiBii" mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka organizācijas politika paredz balsstiesības tautai, kas izpaustos kā regulāri referendumi par aktuālajiem jautājumiem. Tāpat nepieciešama starptautisko līgumu pārskatīšana, pirmajā vietā izvirzot cilvēku, nevis uzņēmumu intereses.

Organizācija uzstāj arī uz to, ka valsts aizstāv savus pilsoņus, un uzskata, ka nepieciešams pārskatīt tolerances jēdzienu. Pie šī punkta organizācija norāda: "Lai posta un grauj savas mājas un degradē savu sabiedrību." Visbeidzot biedrība iestājas par to, ka visus apsardzes pakalpojumus nodrošina valsts un tiek ieviesta alternatīva militārajam dienestam.

Pēdējais ieraksts biedrības interneta vietnē liecina, ka tā ir sākusi darbu pie jauna projekta "Pasmaidam un dzīvojam laimīgi", kas tapis sadarbībā ar Rīgas domi. Projekta pamatdoma esot iekārtot telpu pie Āgenskalna tirgus kultūras pasākumiem un Latvijas mājražotāju piedāvātajiem izstrādājumiem.

2005. gadā Drošības policija (DP) lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Gardas izdotā laikraksta "Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija." (DDD) veidotājām Ilzi Liepu un Līgu Muzikanti, apsūdzot viņas nacionālā naida kurināšanā. 2008. gada oktobrī gan Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, Gardu, Liepu un Muzikanti pilnībā attaisnojot viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Gadu vēlāk, 2009. gadā, visi trīs paziņoja, ka vērsīsies tiesā pret DP un Ģenerālprokuratūru, prasot piedzīt morālo kompensāciju – četrus miljonus latu.

Prasības iesniedzēji uzskatīja, ka pret viņiem savulaik krimināllietas ierosinātas apzināti pretlikumīgi un prettiesiski.

Latvijas Nacionālās frontes, kā arī izdevuma "DDD" mājaslapā atrodamas dažādas publikācijas un intervijas. Pēdējā laikā publicētie raksti pārsvarā ir par imigrantu tematiku – imigranti tiek atspoguļoti kā Latvijas sabiedrības drauds.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka biedrība "Latvijas Nacionālā fronte" joprojām ir aktīva un nav likvidēta. Kā biedrības izpildinstitūcija norādīti Liene Apine, Steidzīte Freiberga, Aivars Garda, Līga Muzikante un Maija Redele.

Liene Apine, piemēram, aktīvi raksta un publicē intervijas, un arī Muzikante savā sociālā tīkla "Facebook" kontā norādījusi, ka strādā izdevumā "DDD". 21. augustā publicēta Apines intervija ar pašu Gardu, kurā viņš komentējis Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), norādot, ka viņam "ļoti gribētos uzskatīt, ka tas ir ES beigu sākums. Vēl intervijā viņš dalījies ar uzskatiem par tā dēvēto Stambulas konvenciju, skaidrojot, ka Latvijas Nacionālās frontes nostāja sakrītot ar Tieslietu ministrijas nostāju. "Mums ir jāuzslavē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs par viņa stingro nostāju, arī Nacionālā apvienība. Lai kā tā ir pelnījusi kritiku citos jautājumos, bet šeit jāatzīst, ka viņiem ir taisnība. Man personiski patika Dzintara Rasnača uzstāšanās Rēdera vadītajā raidījumu "Viens pret vienu" Latvijas Televīzijā," intervijā klāstījis Garda.

Biedrības gada pārskats par 2015. gadu liecina, ka tās kopējie ieņēmumi pārskata gadā bijuši 15 990 eiro, no kuriem 36 eiro bijuši biedru naudas, 4468 eiro – ziedojumi un dāvinājumi, bet 11 486 eiro bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Savukārt pārskata gada izdevumi bijuši 17 245 eiro. Līdz ar to 2015. gadu biedrība noslēgusi ar 1255 eiro zaudējumiem.

2015. gadā 100 eiro biedrībai ziedojusi Latvijā reģistrēta firma SIA "Radiokoms", bet no fiziskām personām – Latvijas rezidentiem – kopsummā saņemti 963 eiro. Ziedotāji bijuši Jānis Garda, Inga Liepiņa, Imants Liepiņš, Vita Ņikitina, Andris Rubīns, Ēvalds Dreimanis, Guntis Banders, Jānis Riņķis, Gundega Bergmane, Zigurds Venclavs un Edgars Bindemanis. Vislielāko naudas summu ziedojis Latvijas nerezidents Gaidis Graudiņš no Vācijas – 3450 eiro.